Kaut arī oficiālās statistikas dati par migrāciju ir ļoti ierobežoti (īpaši attiecībā uz jauniešu mērķgrupu), pieejamā statistika liecina, ka kopējais no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju skaits sastāda aptuveni 20 tūkstošus personu gadā. Aptuveni 1/3 daļu šajā kopskaitā veido jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Kas notiks tālāk? Vai mēs to kaut kā varam ietekmēt? Un vai vispār tam būtu jāpievērš īpaša uzmanība? Lai diskutētu par šiem un citiem ar jauniešu migrāciju saistītiem jautājumiem, 17.-18. aprīlī Cēsīs biedrība “Jaunatnes līderu koalīcija” rīkoja semināru “Jauniešu migrācija. Izaicinājumi un ieguvumi darba ar jaunatni attīstībai”, kurā kopā tikās darbā ar jaunatni iesaistītās personas no dažādām Latvijas pašvaldībām (t.sk. Līvānu Bērnu un jauniešu centra direktore Zane Praņevska un direktores vietniece izglītības jomā Marika Rudzīte-Griķe), nevalstiskām organizācijām, pašvaldību institūciju un izglītības iestāžu pārstāvji un jauniešu līderi, kas ikdienā strādā jaunatnes un/vai migrācijas jomā un paši jaunieši.
Pirmajā semināra daļā tā dalībnieki nostiprināja savas zināšanas migrācijas jomas terminoloģijā, pētīja savas pārstāvētās pašvaldības statistikas datus, lai apzinātu jauniešu migrācijas tendences un rastu priekšstatu par situāciju valstī kopumā. Uzmanība tika pievērsta arī iekšējās migrācijas iemesliem, pašvaldību ieguvumiem un zaudējumiem tās rezultātā, starpinstitūciju sadarbības jautājumiem un labās prakses piemēriem, kā “nepazaudēt” jaunieti, kad tas kādu sev aktuālu iemeslu dēļ izlemj mainīt savu dzīvesvietu. Līdz šim Latvijā veiktie pētījumi rāda, ka emigrantu aizbraukšanas iemesli ne vienmēr ir ekonomiska rakstura, ļoti bieži cilvēki aizbrauc, jo viņus neapmierina valstī notiekošie politiskie procesi un nestabilitāte, kā arī ir vēlme meklēt plašākas karjeras iespējas. Tai pat laikā jauniešiem bieži vien nav pietiekoši plaša salīdzinošā informācija par vietējās dzīvesvides kvalitātes plusiem Latvijā, un viņu attieksmi un aizbraukšanas plānus lielā mērā ietekmē skolotāju, vecāku un apkārtējās sabiedrības apziņas stāvoklis.
Otrajā seminārā tika runāts par ārējo migrāciju (izbraukšanu ārpus Latvijas). Pētījumi rāda, ka Rīga un citas republikas pilsētas 2000.-2014. gadā emigrācijas rezultātā zaudējušas lielāku daļu iedzīvotāju nekā mazpilsētas un lauki. Spriežot pēc aizbraucēju pēdējās dzīvesvietas Latvijā, emigrācija no laukiem bijusi mazāk intensīva nekā no pilsētām .Analizējot pieejamos datus novadu griezumā, redzam, ka cilvēki, kuri izbraukuši, piemēram, no Līvānu novada, devušies nevis uz kādu citu pilsētu Latvijā, bet gan uz ārzemēm (līdzīgas tendences ir arī Daugavpils, Rēzeknes, Kārsavas un Aglonas novados). Semināra laikā kopīgi tika arī atzīts, ka visai pieejamajai statistiskai informācijai saistībā ar migrācijas jautājumiem Latvijā iespējamas arī ievērojamas “nobīdes”.
Parālēli statistiskās informācijas apskatei semināru dalībnieki tika iepazīstināti ar projektā “Baltic youth research(ers) up-graded: long term impact on youth field" sagatavotajiem ēnu ziņojumiem jauniešu migrācijas jomā un iepazinās ar pēdējos gados migrācijas jautājumiem veltītiem pētījumiem, kas tapuši Latvijā. Tāpat tika aplūkoti esošie piemēri un izzinātas starptautiskās sadarbības iespējas.
Semināra dalībnieki vienojās par priekšlikumiem, kuru īstenošanā var piedalīties paši vai aicināt līdzdarboties kādas citas pašvaldību un valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas Latvijā un ārpus Latvijas. Priekšlikumi tika sagatavoti gan iekšējās, gan ārējās migrācijas kontekstā, un galvenie apkopoti zemāk:
- organizēt pieredzes stāstu pasākumus (dzīvā bibliotēka), lai iepazīstinātu jauniešus ar remigrantu reālo dzīves pieredzi aizbraucot, veiksmes un neveiksmes stāstiem, veidotu kontaktus ar konkrētu personību;
- organizēt piederību veicinošus pasākumus remigrantiem, lai veicinātu piederības sajūtu, tradīciju un valodas apgūšanu un kultūras apzināšanu, piemēram nometnes vietējiem jauniešiem un emigrējušiem jauniešiem;
- uzrunāt katru jaunieti individuāli, lai veicinātu personīgo kontaktu un akcentētu katra jaunieša svarīgumu savā pašvaldībā un īstenot atbalsta programmas, lai veicinātu jauniešu piederību savam novadam un valstij;
- atbalstīt jauniešu iesaistīšanos “Erasmus+: Jaunatne” programmā (jauniešu apmaiņas projekti, Eiropas brīvprātīgais darbs), lai veicinātu jauniešos izpratni par dažādām kultūrām un iegūtu informāciju par dzīvi citās Eiropas un pasaules valstīs;
- organizēt uz neformālās izglītības pamatprincipiem balstītus pasākumus (apmācības, seminārus, forumus, u.c.) jauniešiem par toleranci, emocionālo inteliģenci, starpkultūru komunikāciju ar mērķi mazināt aizspriedumus un stereotipus vietējā sabiedrībā;
- sadarbībā ar pašvaldību veidot dialoga platformu, kultūras pasākumus, valodas kursus specifiski jauniešu auditorijai, lai veidotu starpkultūru dialogu, izpratni par dažādām kultūrām jauniešu vidū, kas dzīvo Latvijā;
- pašvaldībām izveidot un īstenot atbalsta programmu, kuras ietvaros novada iedzīvotāji īstermiņā uzņem ārpus Latvijas dzīvojošos jauniešus, lai stiprinātu piederības sajūtu savam novadam un veicinātu vēlmi atgriezties Latvijā un sadarbībā ar Eiropas Latviešu Apvienību popularizē šādas programmas emigrantu vidū;
- pašvaldībās izveidot mentoru programmas jauniešiem, lai atbalstītu jauniešus ikdienā informācijas iegūšanā un dzīves prasmju apgūšanā;
- pašvaldībām sadarbībā ar uzņēmējiem veidot prakses vietas jauniešiem jaunajiem speciālistiem, lai savlaicīgi jaunieši iegūtu darba pieredzi, iepazītu vietējos uzņēmums ar mērķi veicināt jauniešu atgriešanos pēc studijām savā pašvaldībā;
- pašvaldībās veidot jauniešu inkubatorus, lai atbalstītu jauniešus karjeras izvēlē un atbalstītu jauniešu iniciatīvas sava biznesa veidošanā, apzināties nenoklātās biznesa nišas;
- pašvaldībām (pašvaldību mērogā) un valsts institūcijām (kā valsts politiku) izveidot modeli nodokļu atvieglojumiem jaunajiem uzņēmējiem (uzņēmumiem) tā pirmajos darbības gados;
- Kultūras ministrijai atbalsta programmās iekļaut projektus jaunatnes darbinieku izglītošanai par darbu ar remigrējušiem jauniešiem un pasākumu īstenošanai, lai jaunatnes darbinieki iekļautu remigrantus savos pasākumos;
- Eiropas Latviešu Apvienībai (ELA) sadarbībā ar pašvaldībām veidot un uzturēt publiski pieejamu kalendāru, kurā iekļauti lielākie Latvijas un pašvaldību plānotie tradicionālie pasākumi (piem. Pilsētu svētki, tradicionāli novadu tematiskie festivāli u.c.), lai veicinātu jauniešu vēlmi biežāk apmeklēt Latviju, konkrēto novadu, laicīgi plānojot savu laiku Latvijas apmeklējumam. Lielākajai daļai pašvaldību šādi kalendāri jau ir, taču tie netiek pietiekoši plaši publsikoti, t.sk. sadarbojoties ar Eiropas Latviešu Apvienību.
Semināri tika īstenoti projekta “Baltic youth research(ers) up-graded: long term impact on youth field" (2016-2-LT02-KA205-004814), ko finansē Eiropas Savienības neformālās izglītības programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, ietvaros. Projektu īsteno biedrība “Jaunatnes līderu koalīcija” sadarbībā ar partneriem no Lietuvas un Polijas ar mērķi attīstīt starpnozaru sadarbību jaunatnes migrācijas jomā un sekmēt darbu ar jaunatni vietējā, nacionālā un starptautiskā mērogā. Drīzumā visi interesenti tiks aicināts pieteikties starptautiskajai projekta noslēguma konferencei, kas notiks 13.-14. septembrī, Viļņā, Lietuvā. Ikviena pašvaldība, valsts institūcija un nevalstiskā organizācija tiek aicināta iesaistīties jauniešu migrācijas jautājumu aktualizēšanā un risināšanā Latvijā un ārpus tās.