Ir skaista, saulaina 2021.gada 10.septembra pēcpusdiena. Līvānu evaņģēliski luteriskajā baznīcā smaržo pēc samtenēm, gladiolām, tiek vilktas baltas lentu vijas no griestiem, kas kā iedomu gaismas stari izstaro pa baznīcas telpu. Jūtams priecīgs satraukums... un tam ir iemesls. Šodien ir pārvesta mājās baznīcas restaurētā altārglezna ” Kristus Ģetzemanes dārzā”.
Šo altārgleznu 1933.gadā uzgleznoja mākslinieks Voldemārs Vimba. Sākotnēji tās mājvieta bija Preiļu evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pēc II pasaules kara, kad padomju vara nopostīja Preiļu baznīcu, pārveidojot to par kinoteātri, apm. pēc 1968.gada altārglezna tika atvesta uz Līvānu evaņģēliski luterisko baznīcu. Glezna ir ļoti skaista, garīguma piesātināta un fascinējoša, tai ir gan garīga, gan mākslinieciska vērtība. Bet laika ritējums bija atstājis savu pēdu nospiedumu uz šī mākslas darba un nevarēja nepamanīt, ka skaistais mākslas darbs sauc pēc palīdzības - bija plaisas krāsojumā, putekļu nosēdumi, mehāniski bojājumi.
Profesionāla restauratore Līga Jansone novērtēja gleznas restaurācijas darbu apjomu un sarežģītību, sastādīja izmaksu tāmi un ar Līvānu novada pašvaldības Mazo Grantu projekta līdzfinansējuma atbalstu šo darbu izdevās paveikt.
Pateicamies mūsu draudzes locekļiem Normundam un Artim, ar kuru gādību, glezna tika saudzīgi noņemta un nogādāta uz restauratores darbnīcu un pēc atjaunošanas atvesta un uzstādīta atpakaļ mūsu dievnama altārī.
Milzīgs paldies restauratorei par ieguldīto darbu, jo par viņas paveikto var priecāties svētdienas dievkalpojuma apmeklētāji, pilsētas viesi un iedzīvotāji, kuri intereses vadīti, iegriežas baznīcā un tā ir nenovērtējama dāvana baznīcai savā 90.dzimšanas dienā, kuru svinēsim 2022.gada 29.maijā.
Līdz ar to Mazo grantu projekts “Līvānu Evaņģēliski luteriskās baznīcas altārgleznas restaurācija” ir sekmīgi realizēts.
Ir 10.septembra vēla pēcpusdiena... pa puspievērtajām baznīcas durvīm spīd vakara saule, kuras stari sasniedz atjaunoto altāra gleznu, kur Kristus jaunā ietērpā nokritis uz ceļiem lūdzas par mums visiem Ģetzemanes dārzā. Viņa seja un acis pauž izmisumu, skumjas un dvēseles mokas, bet tanī pat laikā pilnīgu paļāvību Dieva gribai.
Tik skaisti, tik izjusti, tik patiesi.
Starojums no altāra ietin mūs saules siltuma apmetnī, lai mēs nenosaltu.
Bet nākamā diena atmirdzēs ar brīnišķīgu saullēktu.
Un kādas mazas, mīļas cilvēkbērna acis pirmo reizi pavērsies atjaunotajā altārgleznā.
Rīt baznīcā būs kristības.