Datums 22. novembris, 2023 – 31. decembris, 2023
LaiksVisu dienu
Vieta Līvānu stikla un amatniecības centrs
stilizēts galds ar krēsliem

Izstādē pie viena saimes galda sapulcinātas 38 dzīvās tradīcijas, ar kurām Latvijā esam bagāti un kuras ierakstītas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Starp tām arī – stikla pūšanas amata prasme Līvānos.

Nemateriālais kultūras mantojums ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas ietver sevī paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus priekšmetus un instrumentus. Tas ir mūsu dzīvais mantojums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē un ir mainīgs, jo maināmies mēs paši. Tas dara mūs stiprus, jo ļauj izjust piederību gan savai dzimtai un kopienai, gan savai tautai.

Šo izstādi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC). Izstādes scenogrāfe Patrīcija Baltiņa aicina pasēdēt pie saimes galda, pie kura mēs esam ne tikai ģimene, radu saime, draugi, bet kļūstam viens veselums plašākā kontekstā, kopā mielojoties, izrunājoties un šoreiz iepazīstoties ar nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām.

Latviešiem ir jēdziens “saimes galds” – tas ir galds, pie kura visiem sanākt, mieloties, izrunāties, izdziedāties, pieminēt tos, kuru vairs nav ar mums kopā, pie vajadzības arī izstrīdēties un atkal salabt. Pie saimes galda mēs esam viens veselums. Izstāde “Saimes galds” sapulcējusi dzīvās tradīcijas, ar kurām Latvijā esam bagāti.

2003. gadā pēc gadiem ilgām debatēm pasaules valstis vienojās par nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai veltītas konvencijas tekstu un pieņēma konvenciju. Latvija tai pievienojās 2006. gadā. Lai popularizētu dzīvā kultūras mantojuma vērtības un dalītos pieredzē, UNESCO veido starptautiskus sarakstus. Tajos patlaban ierakstītas vairāk nekā 500 vērtības no 122 pasaules valstīm.

Latvijas vārds tajos lasāms divreiz - 2003. gadā Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tika atzīts par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu (2008. gadā iekļauts UNESCO Cilvēces Reprezentatīvajā sarakstā), savukārt 2009. gadā Suitu kultūrtelpa ierakstīta UNESCO Neatliekami glābjamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.