Piektdien, 12. septembrī, Līvānu kultūras centrā norisinājās Latgales uzņēmējdarbības forums, kurā tika prezentēti Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas kopīgi īstenotā uzņēmējdarbības saglabāšanas un paplašināšanas (BR&E) projekta rezultāti. Projektu Baltijas valstīs vadīja un koordinēja Civitta – viens no vadošajiem konsultāciju uzņēmumiem Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
Baltijas reģionu izlīdzināšanās iniciatīvas (Baltic CuRI) ietvaros īstenotais projekts aptver visus Baltijas valstu pierobežas reģionus. Latvijā tas norisinās visu septiņu Latgales novadu pašvaldībās, kā arī Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētās. Lietuvā projekts aptver Utenas reģionu un Švenčoņu pašvaldību, savukārt Igaunijā — Pelvas, Veru un Valgas apriņķus.
“Šobrīd Eiropas Komisijā strādājam pie jaunas stratēģijas pakta Austrumu robežas reģioniem. Uzņēmējdarbības saglabāšanas un paplašināšanas iniciatīva ir mērķēta uz to, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem Latgalē attīstīties un izaugt,” norāda Andris Skrastiņš, Eiropas Komisijas pārstāvis. “Pašvaldībās bieži sagaida, ka kāds investors no ārpuses atnāks un atrisinās visas problēmas, bet praksē ir liels risks, ka tā nenotiks. Stratēģijas, kuras balstītas uz vietējo uzņēmumu izaugsmi, ir pierādījušas, ka ir daudz reālākas un efektīvākas.”
Attēlā: Pasaules Bankas pārstāve Sandra Spūle.
Foto autors Jānis Magdaļenoks
Pētījums atklāj četrus galvenos uzņēmējdarbības izaicinājumus
Projekta laikā no 2025. gada maija līdz 2025. gada jūnija vidum tika aptaujāti 80 Latgales reģiona uzņēmumi dažādās nozarēs – apstrādes rūpniecībā, pakalpojumu sektorā, lauksaimniecībā un citās. Pētījums identificēja četrus galvenos šķēršļus:
1. Cilvēkresursu izaicinājumus. Uzņēmumi saskaras ar nopietniem cilvēkresursu izaicinājumiem, kas ietver gan darbaspēka trūkumu, gan nepieciešamību uzlabot prasmes, lai tās atbilstu uzņēmēju vajadzībām. Vienlaikus iedzīvotāju skaita samazināšanās reģionā ne tikai mazina pieejamo darbaspēku, bet arī samazina vietējo patēriņa tirgu, kas īpaši ietekmē uz vietējo tirgu orientētos pakalpojumu sniedzējus un mazumtirdzniecības uzņēmumus.
2. Infrastruktūras nepilnības. Uzņēmēji norāda uz ceļu kvalitātes problēmām, nepietiekamu piebraucamo ceļu uzturēšanu un nepilnīgu sabiedriskā transporta sistēmu, kas apgrūtina gan uzņēmējdarbības attīstību, gan rada papildu šķēršļus darbinieku piesaistei. Kā ļoti akūtas izvirzās arī problēmas, kuras saistītas ar piemērotu mājokļu deficītu, kā arī finansiālajiem ierobežojumiem to risināt.
3. Nepietiekams un neelastīgs atbalsts. Uzņēmumi norāda uz vajadzību pēc diferencētas nodokļu un banku aizdevumu politikas pierobežas reģioniem, kā arī mērķētāku ES fondu programmu atbalstu pierobežas vajadzībām. Īpaši aktuāla ir birokrātisko prasību samazināšana ES fondu izmantošanā, kā arī praktiska atbalsta nodrošināšana jaunajiem uzņēmējiem konsultāciju, industriālo parku un mērķtiecīgu programmu veidā.
4. Ģeopolitiskā situācija. Karš Ukrainā rada negatīvu ietekmi uz Latgales reģiona uzņēmējdarbību – reģions tiek uztverts kā riska zona tā pierobežas statusa dēļ, kas kavē investīcijas un ekonomisko attīstību.
Visaptverošs rīcības plāns identificēto problēmu risināšanai
Lai risinātu uzņēmēju identificētos izaicinājumus, sadarbībā ar projekta koordinācijas grupu, kas ietver Latgales uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, izglītības iestādes un Latgales plānošanas reģiona pārstāvjus, izstrādāts visaptverošs rīcības plāns. Tas paredz īsā un vidējā termiņā īstenojamas aktivitātes trijos galvenajos virzienos.
Darbaspēka izglītības un attīstības jomā plāns paredz bērnu un jauniešu intereses veicināšanu par STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) jomām, kā arī tehniskās izglītības popularizēšanu kā perspektīvu karjeras iespēju. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbības stiprināšanai starp uzņēmējiem un izglītības iestādēm divējādā virzienā: gan esošo darbinieku profesionālās pilnveides programmu attīstīšanā, gan skolēnu un studējošo kā potenciālo nākotnes speciālistu piesaistē uzņēmumos. Turklāt svarīgi ir domāt par prasmju un kompetenču celšanu un uzturēšanu arī visā dzīves garumā.
Tirgus un investīciju pieejamības jomā plāns fokusējas uz uzņēmēju informētības paaugstināšanu par pieejamajām atbalsta iespējām un konsultāciju sniegšanu to efektīvai izmantošanai. Rekomendācijas ietver arī sadarbības mehānismu attīstīšanu starp uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm inovāciju jomā.
Infrastruktūras un dzīves kvalitātes uzlabošanai tiek sagaidīta aktīva pašvaldību rīcība, attīstot publiskā un privātā sektora partnerības. Plāns ietver mājokļu pieejamības veicināšanas pasākumus, ceļu un transporta infrastruktūras pilnveidošanu, kā arī reģionālā talantu piesaistes un noturēšanas plāna izstrādi.
“Šis projekts devis iespēju visiem iesaistītajiem noformulēt, kas veicinātu attīstību un kādi ir nepieciešamie priekšnosacījumi. Rezultāti būs noderīgi gan valsts iestādēm politikas veidošanā, gan plašākai sabiedrībai,” uzsver Andris Skrastiņš.
Pateicība brīvprātīgajiem
Foruma laikā īpaša pateicība tika izteikta brīvprātīgajiem, kuri bija šī projekta mugurkauls, veltot savu laiku un enerģiju uzņēmumu aptaujāšanā visā Latgales reģionā. Brīvprātīgie ne tikai veica 80 uzņēmumu aptaujas, bet arī ieguva vērtīgu ieskatu reģiona uzņēmējdarbības vidē un izveidoja jaunus profesionālos kontaktus.
Attēlā: Projekta brīvprātīgie kopā ar Pasaules Bankas un Civitta pārstāvēm.
Foto autors Jānis Magdaļenoks
“Brīvprātīgajiem šī bija unikāla iespēja iepazīt sava novada uzņēmumus un iegūt jaunas zināšanas tīklošanās aktivitātēs. Viņu ieguldījums projektā bija nenovērtējams,” uzsvēra Andris Skrastiņš.
Turpmākie soļi
Uzņēmējdarbības saglabāšanas un paplašināšanas projekts oficiāli noslēgsies 2025. gada beigās, taču rīcības plāna aktivitāšu ieviešana turpināsies, jo vietēja līmeņa iestādes un organizācijas jau izrādījušas iniciatīvu to realizācijai.
Izstrādātais rīcības plāns kalpos kā praktisks ceļvedis ar konkrētiem priekšlikumiem vietējām pašvaldībām, Pasaules Bankai un Eiropas Komisijai, plānojot turpmākos reģionālās attīstības pasākumus un finansējumu pierobežas teritorijās.
“Šis nav tikai vēl viens pētījums, kas nonāks plauktā. Mēs jau redzam konkrētu ieinteresētību no pašvaldību un uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju puses šo rekomendāciju ieviešanā,” norāda Civitta pārstāve Santa Barone – Upeniece.