2019.gadā Latgalē reģistrēti 860 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 331 kūlas ugunsgrēku vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits Latgalē pērn reģistrēts Daugavpils pilsētā – 268 kūlas ugunsgrēki, kā arī Daugavpils novadā - 180. Kopumā Latgalē pērn izdegušas 1747 hektārus lielas teritorijas – visvairāk Daugavpils (692hektāri) un Rēzeknes (380hektāri) novados, kā arī Daugavpils pilsētā (278hektāri).
Pirmais kūlas ugunsgrēks pērn reģistrēts 21.februārī Daugavpilī, bet šogad 20. janvārī Zilupes novadā.
2019.gadā republikas pilsētās visvairāk kūlas ugunsgrēku bija tieši Daugavpilī – 268. Arī platības ziņā Daugavpils ar izdegušiem 278,9 hektāriem ierindojusies pirmajā vietā. Arī Rēzeknē, lai arī neliels, bet tomēr pieaugums kūlas ugunsgrēku skaitā.
Diemžēl šogad Latgalē nav neviena novada, kurā nebūtu reģistrēts kāds kūlas ugunsgrēks. Kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis visos Latgales novados, izņemot Baltinavas, kur salīdzinot ar 2018.gadu, reģistrēts tikai viens kūlas ugunsgrēks (2018.gadā - divi).
Kopējais kūlas ugunsgrēku skaita pieaugums reģionā skaidrojams ar sauso, saulaino un vējaino pavasari, faktu, ka visbiežāk degušas teritorijas, kuru īpašnieki atrodas ārzemēs, kā arī tiem, kuriem nav līdzekļu lai sakoptu savus īpašumus. Tāpat pagājušā gadā Latgalē veikti 49 kūlas reidi, uzlikti 39 administratīvie sodi. VUGD uzsver, ka kūlas ugunsgrēku skaitu varētu samazināt tad, ja būtu aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi.
2019.gadā Latvijā kopumā reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 gadījumos kūlas degšanas rezultātā ir degušas arī ēkas un ir cietuši cilvēki. Salīdzinot ar 2018.gadu (2152), pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits palielinājies par 35%. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2019.gadā izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas. 2019.gadā palielinājies ne tikai kūlas ugunsgrēku skaits, bet arī to rezultātā radīto postījumu apmērs (neskaitot nodarīto kaitējumu videi) – iznīcinātas 130 ēkas/būves un cieta 11 cilvēki, kas abos gadījumos ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka ilgākā periodā Latvijā gaidāms sauss laiks, kas varētu veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, tādēļ VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība! Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai!
KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?
Ministru kabineta 2016. gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”, 6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
Ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.
KO DARĪT, JA DEG KŪLA?
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja dzīvību un veselību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, mīdot ar kājām, jo apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, turklāt var aizdegties apģērbs.
Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni 1 – 2 metru attālumā no liesmām, jo gadījumā, kad liesmas pēkšņi mainīs virzienu, cilvēks būs mazāk apdraudēts. Izvērtējiet situāciju un neriskējiet! Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu dzīvību un veselību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji glābēji drošā vietā.
KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Normatīvajos aktos ir paredzētie šādi sodi:
- atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro;
- atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro;
- saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana 112, lai izsauktu ugunsdzēsējus glābējus. Savukārt, ja redzat personu, kas dedzina pērno zāli, ir jāziņo Valsts policijai, zvanot 110.
IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU
Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.
MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt.
PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai.
PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm.
PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija.
PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija.
VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu – joprojām ik gadu tiek reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku, kuros nodeg vairākas ēkas un cieš cilvēki. Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas un uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas.