Līvānu novada Kultūras centrā norisinājies pieredzes apmaiņas seminārs, kurā dažādu Latvijas pašvaldību pārstāvji pārrunāja vietvaru sadarbību ar iedzīvotājiem. Jaunajā Pašvaldību likumā, kas šobrīd tiks skatīts Saeimā un drīzumā varētu stāties spēkā, iekļauts jauns iedzīvotāju līdzdalības veids – iedzīvotāju konsultatīvās padomes. “Šobrīd likumā tas ir brīvprātīgi – katra pašvaldība var izšķirties – veidot vai neveidot iedzīvotāju padomes, tāpat arī – kādu nolikumu veidot,” stāsta Latvijas Pašvaldību savienības padomniece ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele. “Likumā noteikti tikai pamatprincipi, kuriem jāseko, bet viss pārējais ir katras pašvaldības ziņā. Šī pasākuma galvenais mērķis ir mācīties salīdzinot. Mēs mācāmies no tiem, kuriem jau ir kaut kāda pieredze, un ceram, ka to varēs izmantot tālāk darbā, ja pašvaldības izšķirsies par iedzīvotāju padomju izveidi.” Lai gan vairumam pašvaldību iedzīvotāju padomes ir kaut kas jauns, dažās vietvarās šāda iedzīvotāju līdzdalības forma jau pastāv. Savā pieredzē dalījās Līvānu novada pašvaldība, kur katrā no pieciem novada pagastiem darbojas iedzīvotāju konsultatīvā valde. “Tās ir institūcijas septiņu cilvēku sastāvā, kurām nav lēmuma pieņemšanas tiesību, bet ir konsultatīva rakstura tiesības izskatīt, pārspriest, rosināt dažādu jautājumu virzību tālāk jau deputātu līmenī, lai par tiem lemtu komitejās un domes sēdēs,” skaidro Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. “Pagastu iedzīvotājiem ir iespējas izteikties. Ne vienmēr viedoklis sakrīt ar to, kā gala rezultātā lemj dome, bet tā ir iespēja parādīt savu virzienu un vairāk izdiskutēt lēmumus pagastos, lai nav tā, ka galvenā lēmējvara ir ļoti atrauta no tā, kas notiek pagastos.” Līvānos darbam pagastu valdē var pieteikties, un dome apstiprina valdes sastāvu – līdzīgi kā domes komiteju sastāvu. Iedzīvotāju padomes jau kopš 2009.gada darbojas arī Rēzeknes novadā. “Mēs pašvaldībā esam 29 administratīvi teritoriālās vienības, un 25 teritorijās darbojas šīs konsultatīvās padomes. Konsultatīvo padomju loma ir risināt saimnieciskus jautājumus, teiksim, labiekārtošanas darbu, infrastruktūras uzlabošanas, kultūras dzīves uzlabošanas jomā un daudzos citos jautājumos,” stāsta Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška. Līdz šim valstī nebija vienotas kārtības, kādā veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Tagad tām pašvaldībām, kurās jau darbojas šādas institūcijas, nāksies veikt izmaiņas un uzlabojumus, lai izpildītu jaunajā Pašvaldību likumā noteikto. “Bažas rada tas, kā pēc jaunā likuma notiks valžu vai padomju ievēlēšana, lai nesanāk tā, ka mēs iedzīvotājiem jaucam galvu, par ko viņi balso,” saka Ginta Kraukle. “Lielās pašvaldību vēlēšanas neviens nav atcēlis, un galvenā lēmējvara tik un tā pašvaldībā ir dome. Šobrīd jaunajā regulējumā arī tās padomes tiks vēlētas, bet nav pateikts līdz galam, kā tās tiks vēlētas. Te jābūt uzmanīgiem, lai nemaldinātu iedzīvotājus.” Pašvaldību likumu, kurā iekļautas iedzīvotāju padomes, plānots skatīt 20.oktobra Saeimas sēdē.