Mēs, Pētera Peisinieka ģimene,  izsakām vislielāko pateicību visiem, kuri sniedza atbalstu vectēva meklēšanā. Paldies ikvienam, kurš dalījās ar informāciju par Pētera pazušanu, katram, kurš  piedalījās meklēšanā gan klātienē, gan ar labām domām un lūgšanu.

Paldies valsts policijai par aktīvu darbu un stratēģisku rīcību. Īpašs paldies personīgi Andrim Naglim.  Paldies bezvests.lv par ļoti labiem padomiem meklēšanā, informācijas izplatīšanu un atbalsta pleca sajūtu. Paldies par katru ieraksta kopīgošanu sociālajos tīklos. Paldies visiem tirdzniecības vietu pārdevējiem, kuri apskatīja Pētera  bildi un neatraidīja, iedziļiļinājās mūsu problēmā. Paldies Līvānu novada pašvaldībai par gatavību palīdzēt un atbalsta vārdiem. Paldies Zemessardzei par gatavību meklēt. Paldies katram cilvēkam, kurš izbrida mežu un visiem, kas bija gatavi to darīt nākamajā dienā. Paldies par katru soli meklētāju rindai, Šķita, ka rinda pagarinās ik pēc katra meža kvartāla. Paldies kvadraciklu braucējiem par meklēšanu un takas izveidošanu, pa kuru iziet ar nestuvēm no meža. Paldies Ziedonim Zepam un viņa komandai. Paldies Līvānu novada kultūras centram par atbalstu.  Daudziem meklētājiem mēs nezinām pat vārdus, bet paldies, ka meklēšanas stundās bijāt mūsu draugi. Paldies par Jūsu spēku, izturību, ziedoto laiku! Stundās, kad mūsos valdīja apmulsums un bailes, Jūs visi bijāt mūsu iedrošinātāji, kas neļauj sadegt, atkāpties, zaudēt ticību un savaldību.

Laiks, kad devāmies mežā un bija jāizvēlas neiespējamākais ceļš, nevis vieglāk pārejamais cinis, kad ielūkojāmies it visur, reizē gan cerot ieraudzīt, gan baiļojoties, kā tas būs, tika atalgots ar lielāko brīnumu, ko esam savā ģimenē piedzīvojuši. Pēc vairākām diennaktīm, ko pavadīja mežā, mūsu vectēvs ir dzīvs, pateicoties Jūsu cilvēcībai, viņa sīkstumam un iestāžu un uzņēmēju atbalstam.

Paldies NMPD mediķiem, kuri aprūpēja Pēteri pēc iznešanas no meža.

Paldies Jēkabpils slimnīcai, īpaši uzņemšanas nodaļas komandai.

Lai Dievs Jums visiem atdara ar labu veselību un palīdzīgu roku, kad tas būs nepieciešams!

6. augustā vectēvam svinējām 86. dzimšanas dienu. Taču par viņa otro iespēju vienmēr uzskatīsim 5. augustu, kad viņš mums visiem "piedzima no jauna". Šis notikums mūsu ģimenei deva nežēlīgu mācību, ka, lai arī cilvēks ir patstāvīgs, vitāls  un negrib būt uzraudzīts cienījamos gados, nedrīkst aizmirst par viņa drošību ne mirkli, īpaši, kad dzīvojam laikā, kad to ļauj tehnoloģijas. 

Kad tika atrasts, Pēteris dziedāja, un vaicāja, vai atraduši viņu, jo izdzirdējuši, kā viņš dzied. Arī slimnīcā ik pa laikam padungo. Tāpēc prātā nāk Imanta Ziedoņa vārdi:

“Es jums saku: dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai. Dziediet acīs tam, kas jūs lamā. Gavilējiet savā pārākumā, kad jūs sit…


Kad jūs naktī pamostaties, lakstīgalas dzied. Redziet, ari naktī ir dziesma. Vai jūs dziedat tikai no rītiem tās saulainās? Bet dusmu dziesmas un izmisuma dziesmas, un uzbrukuma dziesmas? Jā, kur ir jūsu uzbrukuma dziesmas? Vai jūs jau esat uzvarējuši, ka dziedat tikai no rītiem? Vai uzvarēti, ka nedziedat nemaz?”

Es jums saku: dziediet!


Attēlā - Priecīgais brīdis, kad pēc daudzu stundu meklēšanas Pēteris Peisenieks atrasts dzīvs. Foto no P. Peisenieka ģimenes locekļu personīgā arhīva.