Aktualitātes

/images/news/large/6990.jpg

20.03.2020

Latgalē pērn kūlas ugunsgrēku skaits būtiski pieaudzis

 

2019.gadā Latgalē reģistrēti 860 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 331 kūlas ugunsgrēku vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits Latgalē pērn reģistrēts Daugavpils pilsētā – 268 kūlas ugunsgrēki, kā arī Daugavpils novadā  - 180.  Kopumā Latgalē pērn izdegušas 1747 hektārus lielas teritorijas – visvairāk Daugavpils (692hektāri) un Rēzeknes (380hektāri) novados, kā arī Daugavpils pilsētā (278hektāri). Līvānu novadā 2019.gadā reģistrēti 40 kūlas ugunsgrēki, kuros izdeguši 12,9 hektāri.

 

Pirmais kūlas ugunsgrēks pērn reģistrēts 21.februārī Daugavpilī, bet šogad 20. janvārī Zilupes novadā.

2019.gadā republikas pilsētās visvairāk kūlas ugunsgrēku bija tieši Daugavpilī – 268. Arī platības ziņā Daugavpils ar izdegušiem 278,9 hektāriem ierindojusies pirmajā vietā. Arī Rēzeknē, lai arī neliels, bet tomēr pieaugums kūlas ugunsgrēku skaitā.

 

Republikas pilsēta

Kūlas ugunsgrēku skaits

Platība 2019.gadā, m2

2013.g.

2014.g.

2015.g.

2016.g.

2017.g.

2018.g.

2019.g.

 Daugavpils

148

354

246

248

172

221

268

2789449.0

 Jēkabpils

70

107

82

99

81

101

119

1216850.0

 Jelgava

61

54

54

75

56

57

61

567660.0

 Jūrmala

75

55

52

23

44

26

20

66899.0

 Liepāja

186

101

72

81

90

57

70

71665.0

 Rēzekne

16

48

21

31

30

19

23

137196.0

 Rīga

220

268

181

208

171

232

176

685257.2

 Valmiera

11

32

18

20

14

10

14

52762.0

 Ventspils

49

19

28

38

30

21

19

87750.0

Kopā:

836

1038

754

823

688

744

770

5675488.2

 

Diemžēl šogad Latgalē nav neviena novada, kurā nebūtu reģistrēts kāds kūlas ugunsgrēks. Kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis visos Latgales novados, izņemot Baltinavas, kur salīdzinot ar 2018.gadu, reģistrēts tikai viens kūlas ugunsgrēks (2018.gadā  - divi).

 

Kopējais kūlas ugunsgrēku skaita pieaugums reģionā skaidrojams ar sauso, saulaino un vējaino pavasari, faktu, ka visbiežāk degušas teritorijas, kuru īpašnieki atrodas ārzemēs, kā arī tiem, kuriem nav līdzekļu lai sakoptu savus īpašumus. Tāpat pagājušā gadā Latgalē veikti 49 kūlas reidi, uzlikti 39 administratīvie sodi. VUGD uzsver, ka kūlas ugunsgrēku skaitu varētu samazināt tad, ja būtu aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. 

 

2019.gadā Latvijā kopumā reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 gadījumos kūlas degšanas rezultātā ir degušas arī ēkas un ir cietuši cilvēki. Salīdzinot ar 2018.gadu (2152), pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits palielinājies par 35%.  Kūlas dedzināšanas rezultātā 2019.gadā izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas. 2019.gadā palielinājies ne tikai kūlas ugunsgrēku skaits, bet arī to rezultātā radīto postījumu apmērs (neskaitot nodarīto kaitējumu videi) – iznīcinātas 130 ēkas/būves un cieta 11 cilvēki, kas abos gadījumos ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka ilgākā periodā Latvijā gaidāms sauss laiks, kas varētu veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, tādēļ VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība! Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai!

 

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas