2019.gadā Latgalē reģistrēti 860 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 331 kūlas ugunsgrēku vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits Latgalē pērn reģistrēts Daugavpils pilsētā – 268 kūlas ugunsgrēki, kā arī Daugavpils novadā - 180. Kopumā Latgalē pērn izdegušas 1747 hektārus lielas teritorijas – visvairāk Daugavpils (692hektāri) un Rēzeknes (380hektāri) novados, kā arī Daugavpils pilsētā (278hektāri). Līvānu novadā 2019.gadā reģistrēti 40 kūlas ugunsgrēki, kuros izdeguši 12,9 hektāri.
Pirmais kūlas ugunsgrēks pērn reģistrēts 21.februārī Daugavpilī, bet šogad 20. janvārī Zilupes novadā.
2019.gadā republikas pilsētās visvairāk kūlas ugunsgrēku bija tieši Daugavpilī – 268. Arī platības ziņā Daugavpils ar izdegušiem 278,9 hektāriem ierindojusies pirmajā vietā. Arī Rēzeknē, lai arī neliels, bet tomēr pieaugums kūlas ugunsgrēku skaitā.
|
Republikas pilsēta |
Kūlas ugunsgrēku skaits |
Platība 2019.gadā, m2 |
||||||
|
2013.g. |
2014.g. |
2015.g. |
2016.g. |
2017.g. |
2018.g. |
2019.g. |
||
|
Daugavpils |
148 |
354 |
246 |
248 |
172 |
221 |
268 |
2789449.0 |
|
Jēkabpils |
70 |
107 |
82 |
99 |
81 |
101 |
119 |
1216850.0 |
|
Jelgava |
61 |
54 |
54 |
75 |
56 |
57 |
61 |
567660.0 |
|
Jūrmala |
75 |
55 |
52 |
23 |
44 |
26 |
20 |
66899.0 |
|
Liepāja |
186 |
101 |
72 |
81 |
90 |
57 |
70 |
71665.0 |
|
Rēzekne |
16 |
48 |
21 |
31 |
30 |
19 |
23 |
137196.0 |
|
Rīga |
220 |
268 |
181 |
208 |
171 |
232 |
176 |
685257.2 |
|
Valmiera |
11 |
32 |
18 |
20 |
14 |
10 |
14 |
52762.0 |
|
Ventspils |
49 |
19 |
28 |
38 |
30 |
21 |
19 |
87750.0 |
|
Kopā: |
836 |
1038 |
754 |
823 |
688 |
744 |
770 |
5675488.2 |
Diemžēl šogad Latgalē nav neviena novada, kurā nebūtu reģistrēts kāds kūlas ugunsgrēks. Kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis visos Latgales novados, izņemot Baltinavas, kur salīdzinot ar 2018.gadu, reģistrēts tikai viens kūlas ugunsgrēks (2018.gadā - divi).
Kopējais kūlas ugunsgrēku skaita pieaugums reģionā skaidrojams ar sauso, saulaino un vējaino pavasari, faktu, ka visbiežāk degušas teritorijas, kuru īpašnieki atrodas ārzemēs, kā arī tiem, kuriem nav līdzekļu lai sakoptu savus īpašumus. Tāpat pagājušā gadā Latgalē veikti 49 kūlas reidi, uzlikti 39 administratīvie sodi. VUGD uzsver, ka kūlas ugunsgrēku skaitu varētu samazināt tad, ja būtu aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi.
2019.gadā Latvijā kopumā reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 gadījumos kūlas degšanas rezultātā ir degušas arī ēkas un ir cietuši cilvēki. Salīdzinot ar 2018.gadu (2152), pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits palielinājies par 35%. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2019.gadā izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas. 2019.gadā palielinājies ne tikai kūlas ugunsgrēku skaits, bet arī to rezultātā radīto postījumu apmērs (neskaitot nodarīto kaitējumu videi) – iznīcinātas 130 ēkas/būves un cieta 11 cilvēki, kas abos gadījumos ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka ilgākā periodā Latvijā gaidāms sauss laiks, kas varētu veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, tādēļ VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība! Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai!
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas