Izglītība

Ināra Bojāre,

Līvānu 2.vidusskolas bibliotekāre

Dzejas dienu – 2020 nedēļā no 4. līdz 13. septembrim Latvijā un mūsu pilsētā notika dzejas lasījumi. Raiņa 155. jubilejas gada Dzejas dienu moto ”Dzeja dziedē” Līvānu 2.vidusskolas skolēni aktualizēja ar atslēgas vārdiem – Dzimtene, dziesma, grāmata, vienatne, skumjas, mīlestība, draudzība, prieks, izmisums, dusmas, našķi, daba.

Šie vārdi, viņuprāt, atspoguļo tēmas, kur skolēni, balstoties uz pieredzi, saskārušies ar dzejas dziedējošo spēku. Tas rosināja uztvert dzeju kā mūžīgu vērtību, kas savukārt liek runāt par cilvēciskajām kategorijām, atrast cilvēciskās vērtības dzejā un rast dziedināšanu caur dzeju.

Dzejas dienu norises organizēšanā sadarbojās latviešu valodas skolotāja Līga Andersone un latviešu un krievu valodas skolotāja Žanna Lukašenkova. 11. klase Ž. Lukašenkovas vadībā meklēja sev tuvu dziedinošo dzeju pilsētvidē. Ar pilsētvidi skolēni savā projektā mēģināja sasaistīt Raiņa dzeju. Izvēlētos dzejoļus viņi atdzejoja krievu valodā, bet latviešu valodas stundā runāja par to, kā izvēlētais dzejolis harmonē ar jauniešu šī brīža pārdzīvojumu un kā šis pārdzīvojums atspoguļojas piedāvātajā foto ilustrācijā.

Šo pašu uzdevumu krievu valodas stundā veica arī 6. un 7.a klase. Darina Dubovska atdzejoja dzejoli “Zivtiņa un meitiņa”, bet Valērija Grigorjeva  – “Cīruļa dziesma”. Īpaši interesanti bija divu skolēnu literārie tulkojumi vienam dzejolim: “Dzimumdiena” (Anastasija Ļeščeva un Katrīna Vaivode), “Labu nakti” (Ksenija Grigorjeva un Kristīne Kiseļova), “Noslēpums” (Karīna Mironova un Valērijs Dembrovskis). Neparastu atdzejojumu izveidoja Olga Ivanova dzejolim ”Ziepju burbuļi”, Emmanuelle Šnepste dzejolim „Kaķenīte", Nikita Grigorjevs dzejolim "Rudens diena", Anastasija Veisa dzejolim "Mēs neaizmirsīsim" un citi skolēni.

Savukārt, skolotāja L. Andersone  5. klases skolēniem piedāvāja ilustrēt Raiņa dzejoli “Kaķenīte”, atrast šī dzejoļa vadmotīvu un dziedinošo spēku caur mātes mīlestību pret saviem bērniem. Ar skolēniem tika runāts par to, ka pirmais priekšstats par kāda rīcību ne vienmēr ir tas pareizākais – suns dzejolī nemaz nav tik skarbs, kā kaķenītei šķiet. Tādēļ ir vērts padomāt, ka arī cilvēks pie mums var nākt ar labiem nodomiem, bet mēs tos varam arī pārprast. Vienmēr der atcerēties attiecību Zelta likumu: laba attieksme arī ir dziedējoša.

7.a, b un 8. klases skolēni latviešu valodas stundā veidoja grāmatzīmes pašu izvēlētiem Raiņa dzejoļiem, cenšoties tajā ietvert dzejoļa galveno domu. Vieni izvēlējās dzejoli “Lellīte slima”, uztverot vārda “dziedē “ tiešo nozīmi, bet citi attēloja apkārtējās dabas vides dziedinošo spēku. Dzejoļus skolēni ne tikai ilustrēja, bet arī pārrunāja.

Šobrīd skolēni aktīvi strādā pie skolas projekta “Raiņa dzeja pilsētvidē”. Tā ietvarā katrs klases kolektīvs  pilsētvidē atrod objektu-asociāciju Raiņa dzejas rindām. Projekta noslēgumā no skolēnu uzņemtajām fotogrāfijām tiks veidota izstāde.

ATTĒLĀ:

“Dzejas dienas -2020” Līvānu 2.vidusskolā,  Ž.Lukašenkovas fotokolāža.