Rita Semeiko,
J. Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolas skolotāja
Atceros, kā janvāra sākumā šaubījos, vai Evelīnai jāpiedalās klavierspēles konkursā kā solistei. Līdz 21.februārim tik maz laika, bet jau 28.februārī jādodas uz Lietuvu kopā ar Darju pārstāvēt mūsu skolu Utenā.
Startēt divos konkursos ar nedēļas atstarpi šķita neprāts. Gatavošanās tāda mēroga pasākumiem nozīmē lielu atbildību un slodzi gan audzēknei, gan skolotājai. Taču gadās, ka arī kļūdīšanās sagādā prieku. Biju laimīgi pārsteigta, kad Evelīna nepiekāpās manai ierunāšanai un solījumiem par citiem - “tālākiem” konkursiem, bet jau nākošajā dienā pienāca man klāt ar paziņojumu “es zinu no galvas”. Vēroju, kā meitene vingrinās, itin bieži starp skaņu pasāžu virtenēm izmisumā iesaucoties “es nevaru!”.
Kolēģi ar smaidu man vēstīja, ka dažkārt skolas telpās dzirdējuši Evelīnas un Darjas dueta atskaņotos skaņdarbus “kosmiskos” tempos. Savukārt Jersikas koristiem nācās katru mēģinājumu sākt ar nopietnās klaviermūzikas klausīšanos – tā tika “apspēlētas” konkursu programmas.
Cītīgam darbam sekoja gandarījums, kā arī vēlme uzstāties citos pasākumos. Līdz ar mūzikas mīlestību modās pašapziņa, prieks, un arī – veiksme.
21. februārī VII Starptautiskajā Arvīda Žilinska jauno pianistu konkursā J. Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolas 6.klases audzēkne Evelīna Otanķe ieguva 2. vietu un saņēma arī žūrijas priekšsēdētāja Andžeja Podorska balvu par Arvīda Žilinska skaņdarba interpretāciju.
Strauji atnāca 28.februāra rīts. Vējš centās pārspēt maliņā bikli stāvošo pavasari, bet dāsno pasauli izbalsināja sniegpārslas, itin kā solot dienas lidojuma vieglumu.
Lietuvas klusās ainavas ar pakalniem, ciemiem un baznīcām, šķiet, veidoja mūzikai veltītās artavas uvertīru.
Pirmā sajūsma Utenas mūzikas skolā meitenēm bija par kvalitatīvajiem mūzikas instrumentiem. Visu dienu ik pa brīdim ar ilgām tika pieminēts baltais flīģelis un Yamaha firmas klavieres. Pateicoties konkursa labai organizācijai, nepiedzīvojām ne drūzmēšanos, ne ilgas gaidīšanas. Tā gadās - ja dienas ritums ir vienmērīgs, arī muzicēšana padodas.
Gandarījums par uzstāšanos meiteņu acīs bija acīmredzams, lai gan spēles laikā kādā brīdī vienai aiz uztraukuma drebējušas rokas, bet otrai - kājas. Katra skola veido savu apbalvošanas sistēmu, un Utenas mūzikas skolā tomēr vairāk skanēja lietuviešu valoda. Samulsumā noskatījāmies, kā lielākā daļa jauno mūziķu saņēma balvas. Nokārtiem deguniem spriedām, ka esam to pulciņā, kuriem ne visai paveicies, jo Evelīnu Otaņķi un Darju Ķirsi izsauca kā vienu no pēdējiem duetiem. Tikai tad, kad balvas jau bija rokās un meitenes stāvēja uz podestiem kopējai bildei, nāca apjausma, ka C grupā esam Tarptautinis Veronikos Vitaitės fortepijoninių ansamblių konkursas laureāti - vinnētāji!
Priecājos arī par meiteņu mammu aktīvo līdzi jušanu un, protams, par košajām kleitām. Manās acīs Darja un Evelīna noteikti bija visskaistākās!
Kopā ar Evelīnu un Darju pateicamies:
Līvānu novada pašvaldībai, J. Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolas kolēģiem, Evelīnas Otaņķes un Darjas Ķirses vecākiem, šoferiem Jurim Grugulim un Andrim Neiceniekam par līdzeno ceļu un līdzi jušanu, kā arī skatuves tērpu dizainerei un veidotājai Jeļenai Vjaterei (ateljē “Lifestyle”).
