Ēvalds Kārklis,
Rudzātu vidusskolas skolotājs
Turpinās programma "Latvijas skolas soma", kas veltīta Latvijas valsts simtgadei. Tā ļauj visiem Latvijas skolēniem ne tikai klātienē iepazīt Latviju mākslas un kultūras norises, bet arī izzināt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības. Šogad 11. novembrī svinēsim un atzīmēsim Lāčplēša dienas simtgadi. Pirms simts gadiem, uzvarot Vācijas algotņus – bermontiešus, kuri sastāvēja no vāciešiem un krieviem, tikko dzimušās Latvijas valsts patrioti ar ieročiem rokās aizstāvēja un nosargāja Latvijas tiesības uz pastāvēšanu. Šo patriotu rindās bija ne tikai Latvijas pamatnācija latvieši, bet visas Latvijas teritorijā dzīvojošas nacionālās minoritātes, ieskaitot baltvāciešus un krievus. Piemēram, gandrīz sešdesmit lojāli Latvijas valstij noskaņoti baltvācieši par varonību brīvības cīņās ir saņēmuši dažādu šķiru Lāčplēša Kara ordeņus. To pašu var teikt arī par citu mazākumtautību, īpaši krievu, piederīgajiem. Izcilākais paraugs ir mūsu Līvānu novada varonis, Rudzātu pagasta iedzīvotājs Stefans Cvetkovs, pēc tautības krievs, kurš 1919. gadā 20. novembrī pie Jelgavas pilsētas Vilkubūdām kopā ar 20 cilvēkiem ienaidnieka aizmugurē stiprā ugunī šīs mājas ieņēma, sagūstīja 43 bermontiešus, ieguva smago ložmetēju. Tas ir piemērs, ka ideju par nacionālu valsti nenosaka tikai cilvēka nacionālā piederība, bet ir kas vairāk – apziņa būt par savas tēvzemes patriotu. Vēsturiski Latvija ir bijusi dzimtā zeme daudzām tautībām. Pēc kā īsti ir nosakāms patriotisms? Vai patriotismu pret savu valsti un tās vērtībām var noteikt un izmērīt procentos? Absolūtais procents matemātikā ir 100%. Cik lieli savas valsts patrioti esam mēs – mūsdienu paaudze?
Nozīmīgo Latvijas valsts svētku gaisotnē Rudzātu vidusskolas 9. un 10. klases izglītojamie vienbalsīgi nolēma apmeklēt Latvijas Kara muzeju, kas dibināts vēl I Pasaules kara laikā, 1916. gadā, kā Latviešu strēlnieku muzejs. Gida vadībā tika apmeklēta un pamatīgi iepazīta muzeja ekspozīcija “Latvijas valsts dibināšana un Atbrīvošanas cīņas 1918. – 1920.“. Lielākā daļa skolēnu muzeju apmeklēja pirmo reizi. Tādēļ iespēja pabūt Latvijas Kara muzejā un apskatīt laika liecības bija ne tikai jauna pieredze, bet arī aizraujošs piedzīvojums, kas ļāva pārceļot uz tā laika notikumiem, kad izšķīrās Latvijas valsts un Latvijas tautas liktenis. Savās atsauksmēs to uzsvēra arī paši skolēni.
Vēlāk tika izstaigātas arī pārējās muzeja ekspozīciju zāles. Pats muzeja apmeklējums un tur piedzīvotais noteikti pacēla mūsu patriotisma skalu līdz visiem simts procentiem.