Vide

Pasaules Dabas Fonds un Līvānu novada dome aicina iedzīvotājus 28. martā piedalīties Zemes stundā, plkst. 20.30 uz stundu izslēdzot vai iespējami samazinot apgaismojumu.

Atbalstot Zemes stundu, Līvānu novada pašvaldība 28.martā no pulksten 20.30 līdz 21.30 samazinās ielu apgaismojumu. Tajās ielās, kur ir uzstādīti LED gaismekļi, tiks samazināts ielas apgaismojuma spilgtuma līmenis – gaismekļi degs ar 30% spilgtumu (tas ir nakts režīms, kas darbojas no pusnakts līdz 5.00). Ielās, kur ir večās Na tipa spuldzes, iespēju robežas apgaismojums tiks izslēgts, izņemot posmus, kuros nav iespējams nodalīt Na gaismekļus no LED gaismekļiem.

Jau trešo gadu Zemes stundas galvenā tematika ir dabas daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība un šogad tā akcentēta ar aicinājumu parakstīties un pievienoties kustībai Balss planētai. Sākot ar simbolisku gaismas izslēgšanu Sidnejā 2007. gadā, Zemes stunda ir kļuvusi par vienu no lielākajām vides kustībām pasaulē, kas apvieno indivīdus, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 180 valstīs un teritorijās, kas iestājas par aktīvāku vides jautājumu aktualizēšanu.

Daba ir planētas dzīvības uzturēšanas sistēma, un tā nodrošina mūs ar pašu nepieciešamāko - gaisu, ko elpojam, ūdeni, ko lietojam un pārtiku, ko ēdam. Daba ir arī viena no spēcīgākajām sabiedrotajām cīņā pret klimata pārmaiņām. Tomēr bioloģiskā daudzveidība pasaulē un arī Latvijā samazinās vēl nepieredzētā ātrumā. Vienam miljonam sugu draud izmiršana un planēta ir uz globālās sasilšanas robežas, tāpēc arvien svarīgāk ir radīt izpratni mūsos par to, ka daba ir planētas kritiskais pamats un tūlītējs, efektīvs un rentabls klimata krīzes risinājums.

Par Zemes stundu

Pēdējā desmitgadē Zemes stunda ir iedvesmojusi pasaules līdzdalību vitālās dabas, klimata un vides iniciatīvās, veicinot rīcību un izmaiņas politikā un sabiedrības izpratnē. Šī kustība, piemēram, ir palīdzējusi izveidot 3,5 miljonus hektāru lielu jūras aizsargājamo teritoriju Argentīnā, 2700 hektāru Zemes stundai veltītu mežu Ugandā un palīdzējusi pieņemt jaunus tiesību aktus jūru un mežu aizsardzībai Krievijā. Pagājušajā gadā WWF-Ekvadora izvirzīja likumu, kas aizliedz galvaspilsētā izmantot plastmasas maisiņus, citus vienreizlietojamus plastmasas un putuplasta izstrādājumus, bet WWF-Indonēzija uzsāka 20000 mangrovju stādīšanas iniciatīvu 13 pilsētās.