Kultūra

/images/news/large/1134.jpg

22.04.2013

Sadziedājās Dienvidlatgales bērnu un jauniešu folkloras kopas

Anna Kārkle

 

18.aprīlī Līvānu novada kultūras centrā  norisinājās Dienvidlatgales  novada bērnu un jauniešu folkloras kopu  sarīkojums «Pulkā eimu, pulkā teku». Šī gada pasākuma tēma ir «Gudru ņēmu padomiņu».

 

Pasākumā ar dziesmām par dažādiem latviskiem godiem un izdarībām, jautrām rotaļām, skanīgu instrumentu spēli un jestrām dejām piedalījās 11 folkloras kopas: Daugavpils Vienības pamatskolas  folkloras kopa „Dzīsmeite” (vad. Lūcija Vaivode), Nīcgales pamatskolas folkloras kopa ( vad. Ilze Mežniece), Vaboles vidusskolas folkoras kopa "Kanči"( vad. Elga Kursiša), Špoģu vidusskolas folkloras kopa ( vad. Marija Umbraško), Andrupenes bērnu folkloras kopa„Saiveņa”( vad. Aija Vaičule),Riebiņu vidusskolas folkloras kopa “Jumalāni”,(vad. Ārija Bergmane-Sprūdža, Rita Pudāne), Vārkavas vidusskolas folkloras kopa„Voluydzeite”(vad. Romualds Kairāns, Helēna Ērgle), Preiļu Valsts ģimnāzijas folkloras kopa “Rūtoj” (vad. Ilze Rožinska),Līvānu 1.vidusskolas folkloras kopa “Ceiruleits”(vecākā grupa) (vad. Anna Kārkle), Līvānu 1.vidusskolas un Līvānu BJC folkloras kopa “Ceiruleits” (jaunākā grupa) (vad. Anna Kārkle), Līvānu bērnu un jauniešu centra Rožupes pamatskolas folkloras kopa  ,,Rūžupeite” (vad. Inga Kūkusiliņa), lai savās 8 – 10 minūšu garajās programmās atklātu šīgada tēmu – tautas gara vērtību pārmantojamība, vecvecāku un vecāku gudrie dzīves un sadzīves padomi, krustvecāku, skolotāju un citu dzīvē satikto cilvēku vērā ņemamie padomi. Veidojot šīs programmas, bērni  un jaunieši parādīja kā šodien tiek izprasta, apgūta un parādīta latviešu tradicionālā kultūra, un cik nozīmīga tā ir mūsdienās.

 

Pasākumu rīko Valsts izglītības satura centrs (VISC) sadarbībā ar folkloras kopu koordinatoru padomi, pašvaldībām, Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas tradicionālās kultūras ekspertu grupu, tradicionālās kultūras biedrību „Aprika”.

 

Sarīkojums  sākās ar koncertu „Gudru jiemu padūmeņu". Katra kopa demonstrēja savas prasmes vienā vai vairākos folkloras žanros. Pasākuma dalībniekus sveica Līvānu novada izglītības pārvaldes vadītāja Aija Usāne. Īpašs prieks bija par dziedošajām māsām Filimoniju Māsāni un Paulīnu Voitiņu, kuru dzimtā tautasdziesma tiek mantota no paaudzes paaudze. Triju paaudžu dziedātājas pasākumu ievadīja ar saules dziesmu.

 

 

Dzied māsu Filimonijas un Paulīnas dzimta (foto: Dina Liepa)

 

 

Pēcpusdienā notika  interaktīvas darbnīcas, kopīgas rotaļas un danči. Padomu bija daudz.  Cits no cita tos varēja aizņemties un likt savā pūriņā. To, ko bērni iegūst šajos sarīkojumos, viņi tālāk nes savā ikdienas dzīvē.

 

Sarīkojumu skatījās, filmēja un novērtēja Valsts izglītības satura centra folkloras jomas speciālistes  Māra Mellēna un Dina Liepa.

 

Pēc sarīkojuma ekspertu, novada koordinatora, kopu vadītāju apspriede. Savs sakāmais par Līvānos redzēto ir Bērnu un jauniešu folkloras programmas „Pulkā eimu, pulkā teku” vadītājai Māri Mellēnai.

 

Gudrība ir Dieva dāvana" teic tautas sakāmvārds un kāds mazliet ironisks laikabiedrs turpina sakāmvārdu ar piebildi – visus Dievs neapdāvina. Un mana piebilde šai atziņai ir – katrs ir aicināts meklēt un „ņemt” gudrību, lai priecīgāks, laimīgāks, redzīgās un zinīgāks turpinātu savu dzīves ceļu.

 

Bērnu un jauniešu kopu sarīkojums ”Gudru jiemu padūmeņu” Līvānos bija tā reize, kad katra Dienvidlatgales novada folkloras kopa dalījās ar savu mācību gada laikā apgūto – par prieku sev un visiem klātesošajiem. Sarīkojumu uzsāka Dienvidlatgales novada folkloras kopu koordinatore Anna Kārkle ar kopīgu dziesmu „Zyny, zynu tāva sātu”, kuras noskaņa un dalībnieku dziedātprieks apliecināju visu klātesošo piederības izjūtu savai zemei, dzimtai un novadam.

 

Neapšaubāms sarīkojuma ieguvums bija Turku folkloras kopas dziedātāju māsu Paulīnas un Fiļimonas, viņu bērnu un mazbērnu klātbūtne, kas ar kopīgi dziedāto saules dziesmu apliecināja dziesmas dzīvošanu vairāku paaudžu garumā un tiešas pārmantošanas neatkārtojamo burvību.

 

Asprātīgs bija arī sarīkojuma vadītājas Annas Kārkles no vecmāmiņas mantotais skaitāmpants, kas visus sarīkojuma dalībniekus vienoja kopīgā, savstarpējas cieņas pilnā klusumā:

 

Stōstu, stōstu  pasaceņu, suns ... asaceņu,

Kas tū pirmū vōrdu teiks, tys tū asaceņu apēss

 

Katra no folkloras kopām bija meklējusi savu gudrības graudu, tāpēc katrā programmā arī bija atrodams kas vērtīgs un visiem noderīgs.

 

Folkloras kopas „Ceiruleits” jaunākā grupa izstāstīja no Annas Stares mantotu pasaku par kraukli un lapsu, rādīja lieliskas, mūsdienīgas tradicionālās kultūras prezentēšanas prasmes izmantojot īstu, mantotu pūralādi un ilustrējot dziesmu Es dzeivavu pi  kundzeņa  ar no cimdiem un zeķēm darinātām rokas lellēm, kuras darināt bija līdzējusi teicējas Annas Kažas mazmeita Lienīte Neiceniece. Ceirulīša dalībnieki ir arī azartiski dejotāji un muzicētāji.

 

Rožupes folkloras kopa bija ne tikai apguvusi latgaliešu dziesmas un dejas , bet arī saskaitījuši kopā visus dalībnieku brāļus un māsas – un ja viņi visi kopā dziedātu, tad būtu 59 dziedātāji. Lai izdodas rožupiešiem sapulcināt visus brāļus un māsas kopīgai dziedāšanai.

 

Daugavpils folkloras kopa „Dzīsmeite” iepriecināja visu klātesošos ar ļoti muzikālu priekšnesumu un stāstu par to, ko katrs mantojis no savas māmiņas. Īpaša bija Arņa mamma, kas šovasar dziedās lielajā Dziesmu svētku kopkorī, bet šajā reizē dziedāja kopā ar „Dzīsmeites” bērniem. Dzīsmeites vadītāja Lūcija Vaivode aizvien spēj pulcēt ap savi jaunus dalībniekus un par to īpašs prieks.

 

Vārkavas vidusskolas folkloras kopa „Vōlyudzeite” – dalījās ar ganu gudrībām, kuras bija noklausījušies no saviem vecvecākiem, bet programmas „odziņa” bija Broņas tantes klātbūtne, kas stāstīja par savās ganu gaitās gūto pieredzi – kā sasildīt kājas un rādīja kā no pakulām top pinekļi gotiņai. Stāstnieku konkursa „Anekdošu virpulis 2013” Dižais smīdinātājs Zigmārs Lozda visus uzjautrināja ar latviešu tautas anekdoti, bet tēvu laipas šajā priekšnesumā simbolizēja lupatu deķi, kurus priekšnesuma dalībnieki veiksmīgi izmantoja, lai ieņemtu klausītāju vietas.

 

Folkloras kopas „Ceiruleits” vecākā grupa visus iepriecināja ar stāstiem par talkām, 3 vareniem tolku bolsim  un „ļusteigu doncošonu”, kas ir neatņemama talkas tradīcijas sastāvdaļa.

 

Nīcgales folkloras kopa atgādināja par nesen aizgājušo Lielo dienu, dziedot savas puses Lieldienu balsus, jo šī folkloras kopa pašlaik visvairāk nodarbojas ar latviešu gadskārtu tradīciju izzināšanu un popularizēšanu kopā ar savu skolotāju Ilzi Mežinieci.

 

Špoģu vidusskolas folkloras kopa iepazīstināja ar sava novada padomdevējiem – dažādu prasmju un amatu pratējiem nonākot pie kopīgas atziņas, ka, lai arī visu var nopirkt veikalā, paša darinātais ir unikāls katra pratēja radoša darba rezultāts un tas ir priekšnoteikums tā unikalitātei, vienreizīgumam, kas arī mūsdienu kultūrā ir īpaša vērtība.

 

Andrupenes folkloras kopa iepriecināja ar gaumīgi izveidotu programma, labām dziedāšanas, muzicēšanas un dejošanas prasmēm.

 

Folkloras kopa „Kanči”, savukārt, dalījās ar savu pieredzi sadarbībā ar Latvijas jaunāko etnogrāfisko ansambli „Vabales” un uzrādīja vienu no bērnu un jauniešu folkloras kopu kustības raksturīgām iezīmēm – savstarpēju repertuāra pārmantošanu. „Kanči” ar prieku izpildīja no Daugavpils ”Dzīsmeites” aizgūto dziesmu „Skaista, skaista tī muižeņa”, kurai labprāt pievienojās arī „Dzīsmeites” dalībnieki, tādējādi ļaujot visiem izbaudīt kopdziedāšanas prieku.

 

Riebiņu vidusskolas folkloras kopa jau ilgstoši kopj tautas teātra tradīciju un arī šoreiz piedāvāja pasakas par dumjo sievu izrādīšanu, kas ienesa jautrības dzirksti pasākuma dalībniekos. Programmas īpašā vērtība bija no Aleksandra Vasiļevska pūra apgūtā Krystamotes  dzīsme un visu dalībnieku iesaistīšana īpašajā krustmātes rotaļā – bērnu jādināšanas un smīdināšanas norisē, kas notika izdziedāta skaitāmpanta pavadībā.

 

Sarīkojumu noslēdza Preiļu Valsts ģimnāzijas folkloras kopa „Rūtoj” kopā ar savu vadītāju Ilzi Rožinsku, ar spēcīgu dziedāšanu, dancošanu un muzicēšanu, vienlaikus izrādot alus darīšanas darbarīkus. Var tikai apbrīnot Ilzes Rožinskas komunikācijas prasmes, pulcinot tik lielu jauniešu grupu vienlaikus, tai pašā laikā nezaudējot tradīcijas smalkās nianses un uzturot vitālu, modernu tradīcijas interpretācijas garu.

 

Sarīkojums noslēdzās ar kopīgu galda dziesmu, jo sarīkojuma rīkotāji bija padomājuši par kopīgām pusdienām ar smaržīgu un garšīgu tradicionālu latviešu ēdienu – miežu putru, kas deva spēku tālākai darbībai radošajās darbnīcās un mājupceļam.

 

 Radošās darbnīcas; vadītājs J. Zvirbulis (foto: Dina Liepa)

 

 

Sirsnīgs paldies visām Dienvidlatgles folkloras kopām un to vadītājiem par nenogurstošu aktivitāti savu tradīciju izzināšanā un popularizēšanā, vienlaikus saglabājot pietāti un cieņu pret savu mantojumu.

 

Pasākuma noslēgumā Valsts izglītības satura centra folkloras jomas speciālistes  Māra Mellēna un Dina Liepa pasniedza Pateicības rakstus par tēmas „ Gudru ņēmu padomiņu” veiksmīgu izpēti un aktīvu līdzdalību Dienvidlatgales novada folkloras kopu sarīkojumā. Visām kopām Līvānu BJC bija sarūpējis saldos pārsteigumus. Novada koordinatore Anna Kārkle  vadītājiem dāvāja puķu sēklas ar domu, ka laimīgas tās mājas , kur puķes zied.

 

Tika apbalvoti arī zīmējumu konkursa „ Mana novada kultūras mantojums”  laureāti: Daniels Pujāts, Elizabete Vindule (Līvānu 1.vidusskola), Sintija Kotleronoka, Edgars Danovskis (Andrupenes pamatskola) un Aija Vaivode (Rožupes pamatskola).

 

Paldies par atbalstu Valsts kultūrkapitāla fondam, Līvānu novada domei, Līvānu novada KC, Līvānu BJC, Līvānu 1.vidusskolai.

 

19., 20. maijā visas folkloras kopas aicinātas piedalīties Nacionālajā sarīkojumā Alsungā.