Kultūras, vēstures un arhitektūras objekti

Līvānu atbrīvošanas piemineklis

 

 

Fabrikas ielā 6, Līvānos, Līvānu pilsētas parkā

 

Jau 1929.gadā Līvānos radās doma par Līvānu atbrīvošanas pieminekļa celšanu, bet toreizējos apstākļos vienotas domas trūkuma un grūto ekonomisko apstākļu dēļ pieminekļa celšanu nebija iespējams uzsākt. Tikai 1934.gada 3.oktobrī - Līvānu atbrīvošanas 15 gadu atceres dienā - tika iesvētīts pieminekļa pamatakmens. Pieminekli atklāja 1935.gada 15. maijā. Piemineklis iznīcināts padomju okupācijas laikā 1958. gada 2. aprīlī. Atjaunots un atklāts 2004. gada 2. decembrī

 

Līvānu Sv. Miķeļa katoļu baznīca

 

 

Baznīcas ielā 19, Līvāni,
Tālr.: +371 65342405

 

Tā ir triju jomu mūra celtne, kuras arhitektoniski nozīmīgākie elementi ir interjera arhitektūra un baznīcas iekārta. 1936. gadā uzstādītas jaunas ērģeles un ievietotas mākslinieka Šēnberga glezna "Sv. Jānis Kristītājs" un 14 Krusta ceļa gleznas (vācu mākslinieka Fogela gleznu kopijas, 19.gs. 1.puse

 

Līvānu luterāņu baznīca

 

 

Dzelzceļa ielā 17, Līvāni, k.t. Tālr.: +371 65341134

 

Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils un 1929. gada rudenī tika ielikts pirmais pamatakmens. Būvdarbi bija pabeigti 1932. gada maijā un kopumā baznīcas celtniecība izmaksāja 26 000 latu 


Līvānu pareizticīgo Visu Svēto baznīca

 


Preiļu ielā 7,  Līvāni, Tālr.: +371 26888809


Pamatakmens baznīcas celtnei ielikts 1937.gada septembrī. 1939.gadā tika pabeigti celtnes ārējie darbi. Pēckara periodā celtne gāja bojā, 60 gados tika nojaukts kupols. Baznīca savu īpašumu atguva 1992.gadā, restaurācija sākās 1998.gadā, pēc gada tika atjaunots kupols ar oriģinālo saglabāto pirmskara baznīcas krustu, un no šī gada ir atjaunota arī draudzes darbība.

 

Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīca

 

 

Znotiņi, Sutru pag., Līvānu novads, Tālr.: +371 5370535, http://saulriets.lv/test/index1.php?do=tree&id=636


Znotiņu katoļu baznīca, tā ir sarkanu ķieģeļu baznīciņa, kas celta 1926 gadā. Padomju laikos nolemta iznīcībai, bet tagad ar draudzes gādību atjaunota un sakopta aicina ceļiniekus


Rudzātu Sv. Jēkaba katoļu baznīca

 


Rudzāti, Parka ielā 1, Tālr.: +371 65326369 http://saulriets.lv/test/index1.php?do=tree&id=636,


Rudzātu draudzes baznīca uzsākta būvēt 1911. gadā, bet celtniecība pabeigta 1913. gadā. Materiālus un līdzekļus baznīcas būvei devis grāfs Plāters - Zībergs. Uz Rudzātiem tika aizvesti arī kokmateriāli no nojauktās koka baznīcas Stirnienē. 1913. gadā jauno baznīcu iesvētīja Varakļānu dekāns V. Tomašūns. Tā ir viennavas telpa ar flīžu grīdu. Baznīcā ir trīs altāri. Galvenajā altāri ir glezna "Jaunava Marija sniedz sv. Dominikam rožukroni", tā ir nolaižama glezna. Aiz tās atrodas Vissv. Jēzus. Sirds statuja, bet altāra virsdaļā ir sv. Kārļa Boromeja glezna. Aiz dievgalda kreisajā pusē ir Aglonas Dievmātes altāris, bet labajā pusē - altāris ar sv. Jāņa Kristītāja gleznu, tā pārvesta no Eleonorviles baznīcas. http://paxvobis.lv/rudzati/


Sv. Marijas Magdalēnas (Madaliņas) Romas katoļu baznīca

 


Gospari, Jersikas pag., Līvānu novads, http://www.catholic.lv/madaliena/

 

Romāņu stilā celtā baznīca uzbūvēta no laukakmeņiem senas kapsētas teritorijā. Lai cilvēki varētu smelties bagātīgās Dieva žēlastības gan dvēseles, gan miesas vajadzībām, vieta lauku apvidū baznīcas celtniecībai esot izraudzīta tāpēc, ka Daugavas krastā atrodas dziednieciskais avotiņš. 


Jersikas Kristus Apskaidrošanās baznīca

 

 

Jersika, Jersikas  pag, Līvānu novads,

Tālr.: +371 26888809

http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=1873&id=6 


Šī baznīca ir īpaša, jo tādas, visticamāk vairs nav nevienas, jo šīs baznīcas ārējā apdare – sienas, logu rāmji, jumta spāres, jumts, kupola apakša un pats kupols – ir no dzelzs vai čuguna. Tautā šo baznīcu tā arī dēvē – „Dzelzs baznīca”. Agrāk šī baznīca atradās Daugavpilī, vietā, kur tagad slejas Borisa-Gļeba katedrāle.


Līvānu vecticībnieku lūgšanu nams

 


Vecticībnieku 1, Līvāni, LV – 5316

 

Vecticībnieku kopiena Līvānos pastāv no 20.gs. sākuma. 1936.gadā kopienā bija 120 cilvēku un tā bija mazākā vecticībnieku kopiena Latgalē. Kopienas lūgšanu nams bija neliela koka celtne Daugavas labajā krastā , bet pēckara laikā tā nodega. 80-jos gados lūgšanu nams tika uzcelts no jauna ar mazo kupolu un krustu uz jumta. 1998.gadā ēkas rietumu pusē piebūvēja zvanu torni.


Krucifiksi

 


Krucifiksi – mazas svētvietas ceļa malās, kas veido īpašu vietu Latgales kultūrvidē. Latgalē pie krucifiksiem tradicionāli cilvēki pulcējas maija dziedājumos un lūgšanās. Tie ir arī koktēlniecības pieminekļi, kas veido raksturīgo Latgales ainavu. Arī Līvānu novadā uzstādīti vairāki krucifiksi: Turku pagasta Zepos un Veiguros, un vairāki Rožupes pagastā, tāpat Krucifiksi atrodas arī Jersikā un Rudzātos. Arhitektūras piemineklis ir Būmaņu ciema krucifikss. Rudzātu teritorijā atrodas vairāki seni un ievērojami krucifiksi. Ievērojamākais no tiem – Lācupu krucifikss.

 

Senkapi un piemiņas vietas - nozīmīgs nacionālais vēsturiskais mantojums un Līvānu novadā to ir daudz: Veiguru senkapi, Steķu senkapi, Lāču senkapi, Zundānu viduslaiku kapsēta, Muktupāvelu senkapi, Oškalniešu senkapi, Ģedušu (Gavartīnes) pilskalns, Jersikas pilskalns, Jersikas senkapi un apmetne.

 

Jersikas pilskalns

 

 

Jersika, Jersikas  pag, Līvānu novads, Tālr. +371 29157669

 

Jersikas pilskalns - atrodas Daugavas krastā starp divu strautu gravām, 9 km aiz Līvāniem, 200 m no Rīgas - Daugavpils šosejas. Jersikas (Gercike) vārds no 1203. līdz 1375. gadam daudzkārt minēts rakstītajos avotos. Jersikas pilskalns bijis 12. un 13. gs. seno latgaļu Jersikas valsts ekonomiskais un politiskais centrs. 13. gs. sākumā tajā valdīja Visvaldis. Kad vācu krustneši Jersiku 1209. gadā ieņēma, viņu laupījumā bez visa cita bija arī baznīcu zvani un svētbildes, kas liecina par Jersikas kristīgo raksturu. Izrakumi pilskalnā ļauj secināt, ka ļaudis te dzīvojuši kopš I g.t. p.m.ē. Pilskalna plakumā konstatētas 10 apbūves kārtas. Mazāk stāvajā pilskalna Z malā ierīkots valnis. Visapkārt pilskalnam atradusies senpilsēta, bet lejpus pilskalna Daugavas krastā - kapulauks.

 

Pilskalns savas varenās aizsardzības būves - vaļņi ar koka kamerām - ieguva 11. gs. Domājams, tas sakrīt ar Jersikas karaļvalsts nostiprināšanos.

 

Mūsdienās Jersikas pilskalns atrodas privātīpašumā, tā apmeklējums ir jāsaskaņo ar īpašniekiem. Esot pilskalnā, var apskatīt pret Daugavu vērstā nogāzē augošu dižliepu ar fantastiskajiem sakņu veidojumiem.


Gedušu pilskalns


Gedušu (Gavartienes) pilskalns - valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis – 85 x 30 m, abos galos nocietināts ar diviem vaļņiem, abas pilskalna malas, 3 m zem plakanā līmeņa, ieskauj izteikta terase ar zemu valni tās malā. Ieeja pilskalnā, kas jaunākos laikos paplašināta, ved caur gala nocietinājumu.


Piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem

 



Dzelzceļa ielā 16, Līvānos blakus dzelzceļa stacijai


1989.gada oktobrī pie dzelzceļa stacijas tika uzstādīts piemiņas akmens 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā no Līvānu stacijas trimdā aizvesto latviešu piemiņai. Blakus akmenim ir melns krusts, tas visiem viens – gan represijās bojā gājušajiem Sibīrijā, gan šeit dzimtenē.