Hidroloģiskie apstākļi Vidzemes un Latgales upēs
- Novembrī un decembrī nokrišņu ietekmē Salacas, Gaujas un Ogres upju baseinos upju notece bija mazliet palielināta vai tuvu normas vērtībām. Kopumā, analizējot rudens-ziemas noteci, jāatzīmē, ka Salacas, Ogres un Gaujas baseinos tā ir bijusi tuvu normas vērtībām, bet pārējos Latvijas upju baseinos mazāka par normu. Nokrišņu daudzums pirms ziemas (augusts-decembris) Salacas baseinā bijis ~130% no normas. Daugavas, Aiviekstes, Gaujas un Ogres baseinos tas bijis 78-83% no normas.
- Ledus veidošanās arī Latvijas austrumu daļas upēs šajā sezonā notika atkārtoti. Decembra pirmās dekādes beigās pirmatnējās ledus formas sāka veidoties lielākajā daļā upju, atsevišķās upes pat izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem vai nepilna ledus sega. Decembra otrās dekādes beigās un trešajā dekādē daudzviet upes bija atkal brīvas no ledus vai gar krastiem bija palikušas palieku piesalas. Daugavā pie Vaikuļāniem saglabājās ledus sega. Daugavā decembrī vairākos upes posmos bija izveidojušies ledus sablīvējumi. Decembra izskaņā un janvāra sākumā atsākās ledus veidošanās. Sākotnējo ledus formu veidošanās bija ilgstoša, jo valdīja sals, tomēr ne pietiekoši stiprs, lai izveidotos noturīga ledus sega. Ūdens līmenis upēs krasi svārstījās, bet bīstamas ūdens līmeņa vērtības ledus veidošanās laikā netika sasniegtas. Janvāra beigās un februārī, ilgstoši pieturoties sala apstākļiem, ledus sega nostiprinās, samazinās lāsmeņu laukumi, tomēr arī šajā periodā ledus veidošanās un vižņu iešana bija ilgstoša, tas veicināja ledus sablīvējumu veidošanos. Pamazām tie izskalojas, tomēr Daugavā pie Piedrujas un Jēkabpils zem ledus vižņi, attiecīgi 1,0 un 2,4 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām zem ledus ir 1,3 m biezs vižņu slānis, bet Aiviekstē pie Aiviekstes HES ir 1 m biezs vižņu slānis. Februāra izskaņā Daugavā bija 18-31 cm, Aiviekstē pie Lubānas 20 cm, bet Gaujā pie Carnikavas 28 cm biezs ledus.
Palu prognoze Vidzemes un Latgales upēm
Februāra izskaņā Latvijā iestājās netipiski silts laiks, tas ieilga. Siltuma ietekmē strauji kusa sniega un ledus sega. Ledus ir zaudējis savu izturību, un vairākās upēs ledus atsevišķos posmos ir uzlūzis un virzījies uz priekšu. Vietām upēs veidojušies sablīvējumi. Marta pirmās dienas būs siltas, tad vēl turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās – rezultātā ledus sakustēšanās un iešana iespējama arī citās upēs. Ledus uzlūšana un iešana turpināsies Daugavas lejteces pietekās, kur iespējama arī zemāko palieņu applūšana. No 3. marta gaiss kļūs ievērojami vēsāks, palu process pierims. Pēc pašreizējām prognozēm marta pirmās dekādes beigās gaidāms pat mērens sals, upēs atsāksies ledus veidošanās procesi. Marta vidū, atgriežoties siltākiem laikapstākļiem, pavasara palu process upēs atsāksies. Turpināsies ledus iešana upju posmos, kur ledus sega vēl būs saglabājusies. Marta vidū un otrajā pusē visintensīvākie pali ir gaidāmi Daugavā, kur ledus sega uzlūzīs un ies ledus:
- vairākās mazajās Vidzemes un Latgales upēs palu ūdens līmeņu maksimumi gaidāmi marta pirmajā dekādē, Gaujā marta otrās dekādes beigās vai pat trešajā dekādē, bet Daugavā marta izskaņā un pat aprīļa sākumā;
- visintensīvākā ledus uzlūšana un iešana gaidāma marta vidū, arī upēs, kur jau ledus uzlūzis, bet vēl neiet garākos upes posmos.
- maksimālie ūdens līmeņi lielākoties gaidāmi zem ilggadīgi vidējām novērotajām vērtībām vai arī tuvu tām, lielākoties tie ir zemāki nekā ūdens līmenis, kas pavasara palos tiek novērots reizi 10 gados. Arī ūdens caurplūdums lielākoties būs zemāks par ilggadēji vidējo;
- zem ledus sakrājušies vižņi var radīt sarežģījumus ledus iešanas gaitai pavasarī. Ledus iešanas laikā upēs iespējami ledus sastrēgumi, kas var izraisīt krasas ūdens līmeņu svārstības un zemāko vietu applūšanu. Daugavā ledus iešanas laikā bīstami ledus sastrēgumi var veidoties Jēkabpils-Pļaviņu posmā, lejpus Jersikas, Līksnas-Nīcgales posmā. Arī Ogres lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās. Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas novadā.
Pavasara palu attīstība Kurzemes un Zemgales upēs
Februāra trešajā dekādē, strauji kļūstot siltākam, kusa sniega un ledus sega, upēs paaugstinājās ūdens līmenis, ledus uzlūza un sāka iet. Lielākā daļa Kurzemes mazo upju jau ir brīvas no ledus, Ventā turpinās ledus iešana gandrīz visā tās garumā. Bārtā pie Dūkupjiem ledus sega daļēji uzlūzusi. Kurzemes upēs daudzviet ūdens līmenis jau pazeminās.
Lielupes baseina upēs, paaugstinoties ūdens līmenim, daudzviet applūdušas zemākās palienes. Ledus uzlūzis Lielupes augštecē, tur turpinās ledus iešana. Ledus sairst pie Jelgavas, arī tur tuvākajās dienās turpināsies ledus uzlūšana un iešana. Gaidāms, ka marta pirmajās dienās sakustēsies un uzlūzīs arī ledus sega Lielupes lejtecē.
Marta pirmajās dienās turpināsies aktīvs palu process – gan ledus uzlūšana un iešana, gan iespējamas krasas ūdens līmeņa svārstības upēs. Zemākās palienes būs applūdušas, bet no 3. marta procesa gaita kļūs lēnāka, jo kļūs vēsāks – gaidāms sals.
LVĢMC hidrologi ikdienā operatīvi seko hidroloģisko apstākļu izmaiņām un, nepieciešamības gadījumā, tiks sagatavota precizēta informācija kā arī publicēti brīdinājumi, ja pastāvēs plūdu draudi. Informācijai sekojiet LVĢMC mājaslapā jaunumu sadaļā, Plūdu riska informācija sistēmā (PRIS), brīdinājumu sadaļā, kā arī sociālajos medijos Twitter un Facebook.