Pēdējās dienās esmu satikusi cilvēkus, kuri ir zaudējuši vistuvāko cilvēku, ar kuru kopā nodzīvoti neticami daudzi gadu desmiti, un nu ir patiešām vientuļi.
Tas man lika aizdomāties par Adventa laika rosmi un, par spīti kovidam, dāvāt kaut vai mazu siltuma lāsi tiem, kurus es iepazinu. Un tiem, kurus jūs man ieteiksiet, mīļie. Gan tikai Līvānu novadā.
Aicinu ziedot kādu nieku arī Līvānu slimnīcas ilgstošas aprūpes nodaļas un Krustpils pansionāta “Jaunā muiža” iemītniekiem (atļauja ir, bet ar piebildi – nekādus ievārījumus un marinējumus!) Lai kādi laiki, aizmirst tos, kuriem esi uzlicis savu labdarības pirksta nospiedumu, tomēr nedrīkst. Jo vairāk šajos izolācijas un atstumtības šoka labirintos līdzcilvēkiem ir vajadzīga ziņa no ārpasaules, ka mēs vēl esam visi vienota latviešu tauta, kurai rūp savi bāleliņi.
Rita Semeiko, tālrunis 26712611