Daži noteikti atceras laikus, kad novada centrā Līvānos ūdens pa krānu tecēja brūnā krāsā un nebija lietojams uzturā. Pēdējos gados situācija ir mainījusies uz labo pusi, un liela daļa iedzīvotāju atzīst – sen vairs nepērkam ūdeni pudelēs, bet dzeram no krāna – tas ir kvalitatīvs un garšīgs. Starp citu, arvien vairāk pilsētu Latvijā un ārzemēs mūsdienās, taupot dabas resursus, vairs neizvēlas dzeramo ūdeni pudelēs, bet viesnīcās, kafejnīcās un darba vietās piedāvā lietot krāna ūdeni tā labās kvalitātes dēļ.
No zemas kvalitātes ūdenssaimniecības pakalpojumiem (dzeramais ūdens un kanalizācija), kas pieejami tikai daļai pilsētas iedzīvotāju, līdz kvalitatīviem, visām prasībām atbilstošiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kuri pieejami 99% pilsētas iedzīvotāju. Tā varētu raksturot Līvānu pilsētas ūdenssaimniecības attīstību 15 gadu periodā. Lai to sasniegtu, šajā periodā ūdenssaimniecības sakārtošanā Līvānu pilsētā ieguldīti 18,1 milj. EUR. Tie ir Eiropas Savienības fondu, valsts, pašvaldības un SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” līdzekļi, kas investēti mērķtiecīgi, lai 99% pilsētas iedzīvotāju tiktu nodrošināti pieejami un kvalitatīvi pakalpojumi neatkarīgi no viņu adreses, jo visiem nodokļu maksātājiem ir vienlīdzīgas tiesības uz kvalitatīvu pakalpojumu.
No 2005. gada līdz 2009. gadam tika realizēta Ūdenssaimniecības attīstības projekta I kārta. Tās kopējās investīcijas 6,622 milj. EUR, tai skaitā ES Kohēzijas fonds un Valsts investīciju programmas finansējums – 6,077milj. EUR. Tās bija pirmās apjomīgās investīcijas, lai tiktu iegūts kvalitatīvs dzeramais ūdens un tiktu kvalitatīvi attīrīti notekūdeņi, kas nonāk apkārtējā vidē. Pirmās kārtas ietvaros tika izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, izbūvēta jauna dzeramā ūdens attīrīšanas stacija Biedrības ielā 2, rekonstruētas trīs kanalizācijas sūkņu stacijas.
No 2009.gada līdz 2014. gadam notika Ūdenssaimniecības attīstības II kārtas darbi. Kopējās investīcijas 3,991 milj. EUR, tai skaitā ES Kohēzijas fonda finansējums – 3,48 milj. EUR. Šīs kārtas ietvaros tika izbūvēti 13,78 km maģistrālo kanalizācijas inženiertīklu, 2,65 km ūdensvada inženiertīklu, rekonstruētas 3 kanalizācijas sūkņu stacijas, ietverot avārijas elektroapgādes nodrošināšanu, paplašināts notekūdeņu pieņemšanas rezervuārs pie Domes ielas kanalizācijas sūkņu stacijas, sniegta iespēja 400 Līvānu aglomerācijas mājsaimniecību pieslēgties centralizētajam kanalizācijas tīklam.
No 2018.gada līdz 2022.gadam notiek Ūdenssaimniecības attīstības projekta III kārtas realizācija. Kopējās investīcijas uz 2020.gada 1.septembri sastāda 6,08 milj. EUR, tai skaitā ES Kohēzijas fonda finansējums – 3,31 milj. EUR, bet tas izmantojams tikai kanalizācijas tīkliem. Līvānu novada dome lēma, ka paralēli kanalizācijas tīkliem jāizbūvē arī ūdensapgādes tīkli – finansējums papildus darbiem no pašvaldības un uzņēmuma līdzekļiem. Projekta rezultātā izbūvēti 18,5 km kanalizācijas inženiertīklu, izbūvēti 16,3 km ūdensapgādes inženiertīklu (darbi veikti par uzņēmuma līdzekļiem), izbūvētas 14 jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas, aptuveni 800 Līvānu aglomerācijas mājsaimniecību nodrošināta iespēja pieslēgties centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam. Pabeidzot šīs kārtas darbu, 99% Līvānu aglomerācijas iedzīvotāju tiks nodrošināta iespēja izmantot centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus.
Līvānu novada dome, realizējot projektu Publiskās infrastruktūras kvalitātes uzlabošana Līvānu industriālajā zonā uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, Līvānu industriālajā zonā izbūvēja 3,1 km kanalizācijas inženiertīklu, 4,7 km ūdensapgādes inženiertīklu un 5 kanalizācijas sūkņu stacijas. Projekts ir pabeigts, un 2020.gadā kā mantiskais ieguldījums ir nodots SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, ar to palielinot kapitālsabiedrības pašu kapitālu par 1,4 milj. EUR.
Pašvaldība kopā ar SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”, realizējot šos projektus, veic maģistrāļu izbūvi, savukārt pieslēgumus pie individuālajām mājām apmaksā paši individuālo māju īpašnieki, kā to arī paredz normatīvo aktu prasības. Arī lielie industriālās zonas ražošanas uzņēmumi šobrīd veido pieslēgumus pie centrālajiem tīkliem, kas ir ļoti pozitīvs rādītājs. Tas ir devis iespēju izmantot pilsētas tīklus, bet nevis pašiem veidot savas lokālās sistēmas, kuru izveide un uzturēšana rada papildus izdevumus. Šobrīd jau ar pirmajiem industriālās zonas uzņēmumiem SIA “Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” ir noslēgusi līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu. Tas ir apliecinājums, ka arī uzņēmēji, aprēķinot un izvērtējot plusus un mīnusus, izvēlas pieslēgties centralizētajiem pakalpojumiem.
Ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs Līvānu pilsētā ir starp vidējo valstī – 2,41 EUR/m3 + PVN. Tas ir mazāks kā, piemēram, Madonā, Pļaviņās, Ludzā, Lielvārdē, Alūksnē, Dobelē u.c. Tarifs ir izvērtēts un akceptēts Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, kas apliecina, ka visas ietvertās izmaksas ir pamatotas.
15 gadu periodā ir paveikts daudz, tomēr ūdenssaimniecības sakārtošana ir ciklisks process. Prasības notekūdeņu apsaimniekošanas jomā arī turpina augt un kļūst aizvien stingrākas. Tāpēc arī turpmāko gadu uzdevums būs turpināt uzsākto ūdenssaimniecības sakārtošanu. Pakāpeniski novadā tiek investēts arī lauku teritoriju ciematu ūdensapgādes un attīrīšanas iekārtu sakārtošanā.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzsver: “Ūdenssaimniecības attīstība jāuzlūko kopējās novada attīstības ietvaros, ietverot rūpes par visu iedzīvotāju labklājību – gan to, kas dzīvo privātmāju rajonos, gan tos, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos. Līvānu novada pašvaldības mērķis ir bijis šo 15 gadu laikā plānveidīgi un mērķtiecīgi – soli pa solim - sakārtot šo jomu, sākot no daudzdzīvokļu māju apbūves līdz privātmāju rajoniem. Iedzīvotāji ļoti novērtē iespēju pieslēgties centrālajam ūdensvadam, to darot par saviem privātajiem līdzekļiem, iegūstot dzidru un kvalitatīvu dzeramo ūdeni, ko droši var lietot uzturā un izmantot veļas mazgāšanā, nebaidoties, ka baltās drēbes iegūs nepievilcīgu brūnu toni. Tās ir rūpes gan par iedzīvotāju veselību, gan arī par apkārtējo vidi. Atceros, kā pirmajos darba gados iedzīvotāji nesa burciņas ar brūnu ūdeni uz domi un lūdza risināt šo problēmu. Šobrīd, ierīkojot maģistrālos tīklus, mēs nodrošinām ar labu, tīru dzeramo ūdeni iedzīvotājus, kā arī pasargājam no piesārņojuma gruntsūdeņus, kas ir ļoti būtiski. Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīviem ar laiku dažāda veida sausās tualetes pilsētvidē tiks samazinātas līdz minimumam, liekot uzsvaru uz centralizēto notekūdeņu savākšanu.
Ar šo es vēlos atbildēt iedzīvotājiem, ka ūdenssaimniecības modernizācija pēdējos 15 gados ir bijis ilgtermiņa ieguldījums mūsu visu un nākamo paaudžu veselības un labklājības virzienā. Liels atbalsts šīs jomas sakārtošanai visus šos gadus bijis ES Kohēzijas fonds, kas finansējis lielu daļu maģistrālo tīklu izbūves izmaksu. Līvānu novadā esam maksimāli izmantojuši šīs iespējas visās trijās ūdenssaimniecības sakārtošanas kārtās. Šīs vasaras sezona parādīja, ka iedzīvotāji aktīvi izmanto iespējas pieslēgties pie centrālā ūdensvada un kanalizācijas tīkla. Aicinu to darīt arī turpmāk!”