Aktualitātes

/images/news/large/62.jpg

09.11.2011

Līvānu mērs: Nākamā gada budžeta izveides sarunām traucē noslēpumainība

Budžeta skaitļi dažādu atbildīgo amatpersonu prezentācijās bijuši
atšķirīgi. Arī informāciju par maksājumiem valūtas fondam finanšu ministrs
un Ministru prezidents sākumā ir nolieguši, bet pēc tam tā parādījusies
masu saziņas līdzekļos. Noslēpumainība rada neuzticības sajūtu, sajūtu, ka
kāds kaut ko nevēlas līdz galam pateikt. Tā tam nevajadzētu būt, jo
pašvaldībām iedzīvotāju labklājība rūp ne mazāk kā valdībai, un dzīvojam
mēs taču vienā valstī," saka Vaivods.

Sarunās ar aizdevējiem panākto vienošanos, kura paredz, ka pašvaldībām tiek
atstāti 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) līdzšinējo 82% vietā un
tiek saglabāts līdzfinansējums garantētā minimālā ienākuma (GMI) un
dzīvokļu pabalsta izmaksai, Līvānu mērs vērtēja atzinīgi, sakot, ka tas
budžeta konsolidācijas apstākļos varētu būt tāds kā kompromisa variants.

Otrs piedāvātais modelis, kad pašvaldībām tiek saglabāts 81% no IIN, bet
netiek piešķirts līdzfinansējums GMI un dzīvokļu pabalstu izmaksām, pēc
Vaivoda domām, varētu būt izdevīgs tikai bagātajām pašvaldībām pie
nosacījuma, ka ekonomiskā situācija valstī būtiski nepasliktinās.

"Ja pašvaldību budžets pildīsies līdzīgi kā šogad, tad, saimniekojot
taupīgi, pašvaldības varētu izturēt šādu finansējuma samazinājumu. Ja nē -
sagaidāmas problēmas un finansējuma samazinājums izglītības un kultūras
iestādēm, ceļu apsaimniekošanai, ES finansēto projektu īstenošanai un citām
jomām. Kā rezultāts tam var būt jūtama cilvēku dzīves līmeņa pazemināšanās.
Vēl lielāks pašvaldību budžeta samazinājums neizbēgami izraisīs pašvaldību
bankrotu," teica Vaivods.

Neizpratni Līvānu mērs pauda arī par jaunās labklājības ministres
izteikumiem par to, ka pašvaldības nelietderīgi tērējot līdzekļus
sociālajiem pabalstiem. "Pirms gadiem četriem pieciem, kad tika
paaugstinātas GMI likmes, pašvaldības brīdināja, ka šāds pabalstu apjoma
palielinājums nebūtu vēlams, jo var izraisīt cilvēkos nevēlēšanos strādāt.
Toreiz pašvaldību viedoklis netika ņemts vērā. Tagad, kad pašvaldības veic
pabalstu izmaksu likumā noteiktajos apmēros, tām tiek pārmesta līdzekļu
nelietderīga tērēšana," secināja Vaivods.

Ivars Soikāns LETA