Ginta Kraukle,
Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece
Lielā daļā Latvijas valda sausums, savukārt postošās salnas krietni papostījušas augļudārzus. Taču klimatisko apstākļu svārstības, lai kādas tās būtu, dzīves ritējumu neaptur. Stādu audzētāji tāpat tirgo puķu un dārzeņu stādus. Tiesa, šogad Līvānos tas notiek citā vietā. Privātais “Runča” tirgus savu darbību diemžēl ir beidzis un Lāčplēša ielā tirgus ir slēgts. Domes vadība vairākkārt tikās, lai pārrunātu risinājumus ar vietējiem stādu tirgotājiem, līdz atrada labāko iespējamo pagaidu variantu. Lai gan tirgus organizēšana ir komersantu nevis pašvaldības pārziņā, tomēr dome ir izrādījusi pretimnākšanu un ierādījusi stādu audzētājiem tirdzniecības vietu Līvānu pilsētas centrā – Centra laukuma gājēju zonā, kas ir uz pašvaldības zemes. Iespēju tirgoties piedāvā arī privāto laukumu īpašnieki, piemēram, pie lielveikala “Maxima XX”. Daudzi tirgotāji šo iespēju izmanto, taču pašvaldība piedāvā lētāko alternatīvu jau minētajā Centra laukumā.
Pavasarī aktīvi atsākušies ielu un ceļu remonti. Būvdarbi notiek posmā pie kūdras pārstrādes uzņēmuma “Zelta zeme” Rožupes pagastā. Līvānos uzsākta Baznīcas ielas pārbūve. Paralēli tiek realizēts arī otrs projekts – kanalizācijas un ūdensvada ierīkošana šajā posmā. Baznīcas ielā būs padomāts arī par gājēju drošību – tiks izbūvēta ietve un automašīnu stāvlaukumi. Pēc projekta noslēguma tiks iestādīti jauni kociņi veco koku vietā, kurus būvniecības gaitā nācās zaudēt. Turpinās ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošana arī Ubaglīča rajonā.
Lai saprastu iedzīvotāju vēlmes, katru gadu Līvānu novada dome veic iedzīvotāju domas izpēti un aptaujas. Domes darbs ilgtermiņā balstās uz 7 gadu darba plānu, ko sauc par integrēto attīstības programmu. Tās izveidē katrs iedzīvotājs var sniegt savus priekšlikumus, kas būtu paveicams novadā. Šo darba plānu veido katrā gadā sasniedzamie mērķi, kuru paveikšanai paredzēts pašvaldības ikgadējais budžets.
Vērtējot pēdējo 7 gadu iedzīvotāju atsauksmes par pašvaldības pakalpojumiem, redzams, ka ir jomas, kur vērojams īpaši pozitīvs izrāviens! Augstākais vērtējums, kāds 7 gados jebkad sasniegts, vērojams kultūras un izklaides pasākumu novērtējumā. Tas liecina, ka kultūras pasākumu kvalitāte novadā pieaug.
Neliela atkāpe šai sakarā! “Līvāni zied! Līvāni aug!” Tāds ir mūsu šā gada pilsētas svētku moto! Aicinu visus ieplānot 19.-20.jūliju Līvānu pilsētas svētku baudīšanai un dzimtu saietiem (jo notiks arī kapusvētki). Pie mums viesosies pasaules slavu guvusī operas dīva un fascinējošs cilvēks Inese Galante, kuras tēva saknes, starp citu, meklējams Līvānos.
Bet vēl pirms pilsētas svētkiem svinēsim vasaras saulgriežus Līvānos. Pēdējos gados Jāņu svinēšana Līvānu pilsētā bijusi tāda pavāja. Esam pat apsvēruši domu, vai vispār Jāņi pilsētā jāsvin, ja cilvēki uz balli nenāk. Tāpēc meklējam jaunas tradīcijas. Šogad aicināsim svinēt tieši vasaras saulgriežos 21.jūnijā, kad parasti ir arī labs laiks un pēc senču tradīcijām ir īstā saulgriežu nakts. To darīsim jaunā, skaistā vietā Līvānos, Dubnas krastā! Atnāksiet, redzēsiet, varēsiet novērtēt!
Savukārt lielā līgošana mūsu novadā - 23.jūnijā notiks lauku vidē: Turku Saieta nama dārzā, kas, manuprāt, ir izcila vieta, kur pavadīt Līgo nakti tiem, kuri vēlas piedzīvot īsti tautiskus Jāņus. Varat braukt ar teltīm, kopā ar ģimenēm un izjust kā ir būt līdz ausīm latvietībā šai maģiskajā naktī. Esmu to piedzīvojusi pagājušajā gadā kopā ar mūsu novada folkloristiem, un varu teikt, ka ne pret ko citu es vairs šo tautisko Līgo nakts sajūtu nemainu. Toreiz sajūsmā par latvisko bija arī ārzemju jaunieši, kas tur viesojās ERASMUS programmas ietvaros. Manuprāt, Līgo svētki, kā arī Pagastu svētki ir tā reize, kad nevajag meklēt svešo, ja mums pašiem pieder tik brīnišķīgas vērtības kā mūsu tautas kolektīvu dziesmas, dejas, un folkloras mantojums. Ir laiks to celt godā un pašiem novērtēt savējos!
Taču Līvānu novads nav tikai pilsēta! Katru gadu mēs godinām arī pagastus un pagastu ļaudis lielajos Pagastu svētkos. Ir cilvēki, kas nekad neaizbrauks uz Līvānu pilsētas svētkiem – tie ir ļaudis, bieži vecāka gadagājuma, kas svētkus gaida savā pagastā. Pērn Rožupē, šogad – Rudzātos! 22.jūnijā Rudzātu parkā būs skaists koncerts ar visu mūsu novada krāšņo un bagātīgo pašdarbības kolektīvu piedalīšanos, kuri rādīs, ko māk, spēj un ir apguvuši sezonas laikā. Aicinu doties ciemā, un iepazīt Rudzātu pagastu! Neticēsiet, bet daudzi cilvēki nemaz nav bijuši un pat nezina, kādi pagasti ietilpst Līvānu novadā!
Atgriežoties pie aptaujas, augstākais vērtējums, kāds jebkad sasniegts, ir arī sabiedriskās kārtības novērtējumam Līvānu novadā. Tas skaidrojams ar kārtībnieka štata vietas izveidi novadā, daudzviet uzstādītajām videonovērošanas kamerām, kā arī labu sadarbību starp pašvaldību un Valsts Policiju. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pozitīvs izrāviens vērojams arī vērtējumā par veselības aprūpes pakalpojumiem novadā un par sociālās palīdzības pakalpojumiem. Iedzīvotāji pauduši apmierinātību arī ar atkritumu savākšanas pakalpojumiem, taču sliktākais vērtējums ir par daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu. Tas arī saprotams, jo dzīvojamais fonds, kas ir gan īpašnieku, gan pašvaldības pārziņā, ir novecojis un prasa ieguldījumus. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien vairāk daudzstāvu mājas veido uzkrājumus remontdarbu veikšanai. Ir jau pozitīvie piemēri, kur par pirmajiem uzkrājumiem notiek nopietnāki remontdarbi, piemēram, stāvvadu nomaiņa. Visas Latvijas pašvaldības šai jomā ir vienisprātis – vajadzīga valsts atbalsta programma mājokļu sakārtošanai!
Šobrīd dzīvojam reformu laikā, kad pārmaiņu vēji burtiski virmo gaisā. Skolu reformu šobrīd ar bažām gaida visā valstī. Izglītības un zinātnes ministrija apgalvo, ka puse Latvijas skolu neatbilst kritērijiem. Līdz marta beigām visām Latvijas pašvaldībām bija jānosūta ministrijai savs redzējums par skolu tīkla attīstību. Līvānu novads ir vērtējis situāciju un optimizējis skolu tīklu: 2018.gadā 31.maijā likvidējot Sutru sākumskolu, bet 2019.gada 28.februārī pieņemot lēmumu par Vakara (maiņu) vidusskolas likvidāciju no 2020.gada 31.augusta, jo šāds skolu tips tiek likvidēts visā valstī. Vakarskolas kā skolu tips Latvijā vairs nepastāvēs, tāpēc no 2020./2021.mācību gada vakarskolas programma tiks realizēta Līvānu 1.vidusskolas paspārnē.
Līvānu novads ar skaitļiem un faktiem ir pamatojis pārējo savu skolu nepieciešamību. Līvānu 1.vidusskola ir lielākā novada skola, kur koncentrēts lielākais skolēnu un pedagogu īpatsvars, metodiskais darbs. Tā ir pilotskola jaunajā kompetenču satura izstrādē Latvijā, tikko ieviesusi arī apjomīgo modernizācijas projektu. Runājot vēl par vidusskolām, Rudzātos ir svarīgi saglabāt vidusskolu, jo tai ir labi mācību sasniegumi un attālums līdz pilsētai vairāk kā 22 km. Kā pamatkritērijs vidusskolu saglabāšanai, jo īpaši lauku teritorijās, ir izglītības kvalitāte un attālums līdz novada centram, tādēļ mērķdotācija pedagogu algām šādām skolām ir jāparedz valsts budžetā. Tāpat arī esam deklarējuši, ka līdz 2022.gadam, kad notiks pāreja uz jauno vidējās izglītības standartu, Līvānos gribam saglabāt arī Līvānu 2.vidusskolu kā vidusskolu. Šobrīd Līvānu 2.vidusskola ir vienīgā skola novadā, kas realizē 3 mazākumtautību programmas. Pārejai uz jauno standartu jābūt pakāpeniskai, ar pārejas periodu, kam var sagatavoties gan vecāki, gan skolēni, gan pedagogi. Līvānu novadā nav arī mazu lauku pamatskolu – visās pamatskolām, izņemot Rožupi, skolēnu skaits ir lielāks par 100. Visos pagastos darbojas pirmsskolas grupas, kur nepieciešams, darbojas arī internāti. Nav tikai zināma ministrijas nostāja un arī skolu finansēšanas modelis nākotnē. Bažas rada tas, ka valdība skolu reformu var likt ieviest krietni ātrāk un straujāk. Vai sabiedrība būs tam gatava?
Kāda būs skolu un novadu reforma Latvijā, kā tas mainīs mūsu iedzīvotāju dienaskārtību, rādīs laiks. Galvenais, lai ieguvēji būtu iedzīvotāji. Tiesa, patlaban virzītās reformas nesniedz šādu pārliecību.
Administratīvi teritoriālās reformas plānā Līvānu novads šobrīd iezīmēts kā viens no 35 novadiem Latvijā. Līdz rudenim VARAM ministrs Juris Pūce tiksies ar deputātiem un iedzīvotājiem visos novados. Būs sarunas arī Līvānu novadā. Pagaidām konkrēts datums nav izziņots. Par to jūs informēsim. Gatavojamies tikties ar ministru un izklāstīt sava novada ekonomiskās un sociālās attīstības perspektīvas. Esiet aktīvi arī jūs un piedalieties. Līvānu novada uzņēmēji un arī pašvaldība neatlaidīgā darbā visu šo gadu garumā ir veidojusi novadu par stipru un patstāvīgu administratīvo vienību, kas spēj nodrošināt iedzīvotājus gan ar pakalpojumiem, gan darba vietām. Bezdarbs novadā daļēji ir mīts, jo uzņēmēji nevar atrast darbiniekus savos uzņēmumos. Katru rītu Līvānu uzņēmumos iebrauc darbaspēks no Daugavpils, Jēkabpils un apkārtējiem novadiem. Ir darbinieki, kas Līvānu uzņēmumos aizvada darba nedēļu un piektdienā brauc uz mājām Rēzeknē, Ludzā, Krāslavā, Madonā vai pat Rīgā. Tie ir fakti, ko jums apstiprinās vietējie darba devēji.
Arī Līvānu novada dome ik pa laikam meklē darbiniekus vakantajiem amatiem: sociālajiem darbiniekiem, kārtībniekam, bāriņtiesas locekļiem, nesen izsludinājām pieteikšanos uz juriskonsulta vietu. Dažkārt cilvēki mēļo, ka pašvaldībā pieņem darbā, tā teikt, “pa blatam”, tādus viedokļu paudējus man nāksies apbēdināt: vairums cilvēku, kas piesakās darbā, nāk no citiem novadiem: Preiļiem, Jēkabpils, Vārkavas, Rēzeknes. Vietējo strādāt gribētāju praktiski nav. Tas liek secināt, ka bezdarbs 12 % principā pastāv uz papīra, jo realitātē darbs Līvānos ir, bet darītāju nav. Tas attiecas ne tikai uz augsti kvalificētiem amatiem. Nesen aicinājām darbā kapu uzraugu, un arī tad neklājās vienkārši atrast strādāt gribošu cilvēku.
Aizvadītajās maija brīvdienās kārtīgi izbraukājos pa Līvāniem ar velosipēdu. Mūsu pilsētas veloceliņu garums ir iespaidīgs. Tagad ir iespēja izbraukāt gan visu pilsētu, gan jauno industriālo zonu, gan aizmīties līdz Jaunsilavām. Šovasar kopā ar veloklubu Līvāni ir iecere nomarķēt (uzstādīt norādes zīmes) arī lielo 36 km trasi, kas vīsies cauri un aptvers gan pilsētu, gan lielu daļu skaistā Steķu sila.
2018.gadā veiktajā Līvānu pilsētas veloinfrastruktūras auditā mūsu pilsēta atzīmēta kā viena no velosipēdistiem draudzīgākajām Latvijā. Par to man ir liels prieks, kad redzu pie Līvānu novada skolām pārpildītas velonovietnes. To, ka esam aktīvu cilvēku pilsēta apliecināja pērn Līvānos pabijusī LTV1 filmēšanas grupa, kas filmēja raidījumu “Ielas garumā”. Kinoļaudis īpaši uzsvēra, ka Līvānos daudz cilvēku pārvietojas ar dabai draudzīgajiem transportlīdzekļiem - velosipēdiem. Pie tam – gan gados jauni, gan veci cilvēki.
Esmu domājusi par to, ka sakārtota infrastruktūra pamazām audzina arī sabiedrību, kas tajā dzīvo. Ja apkārt ir tīrs, tad negribas nomest konfekšu papīriņu. Ja ielas un veloceliņi ir līdzeni, tad vakarā pēc darba gribas izbraukt kādu apli ar velosipēdu vai aizstaigāt kājām līdz strūklakai vai kādam dizaina soliņam. Ja paši radām un sakopjam, tad negribas vairs ne postīt, ne piegružot. Tāpēc šogad Lielajā Talkā skolēnus vairāk iesaistījām tieši sabiedrisko objektu sakopšanas darbos. Lai arī jaunieši saprot, ka tīrs novads ir mūsu pašu darba un attieksmes veidots.
Līvānu novada sabiedrība ir ļoti aktīva sabiedrība. To pierāda ikgadējā aktivitāte pašvaldības līdzfinansētajos projektu konkursos. Cilvēki paši gatavi radīt vērtības savā apkaimē. Paši lemt un izdarīt līdz galam. Gan Mazo grantu projektu konkursos, gan uzņēmējdarbības atbalsta konkursā Līvāni VAR. Prieks, ka aktīvi darbojas Līvānu novada Jauniešu dome. Ka mums ir laba sadarbība ar biedrību “Baltā māja”, “Sarkano krustu”, pensionāru biedrību un citām nevalstiskajām organizācijām. Vienmēr līdzās un uz sadarbību vērstas ir arī visas valsts institūcijas, ar ko pašvaldība sadarbojas ļoti cieši, piemēram, sociālo problēmu risināšanā – Valsts Policija, Probācijas dienests, Nodarbinātības Valsts aģentūra u.c.
Vietējā kopienā arvien vairāk nosaka sadarbība starp iesaistītajām pusēm! Starp pašvaldību un uzņēmējiem, valsts iestādēm, NVO sektoru, jauniešiem, pensionāriem, pašvaldības iestādēm. Ne velti tieši par savstarpējo uzticēšanos šogad 30.Latvijas Pašvaldību kongresā 17.maijā runāja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Ginta Kaminskis. Par uzticēšanos, ko pašvaldības gaida no valdības un parlamenta, un savukārt novadu iedzīvotāji – no savām pašvaldībām. Ka pašvaldības un valsts pārvaldība labā līmenī nav pašmērķis, bet priekšnoteikums, lai uzplauktu uzņēmējdarbība un cilvēku labklājība. Valstī jābūt skaidram redzējumam, kā uzlabosies ceļu stāvoklis valstī, kādā veidā katrs bērns varēs nokļūt labā novada skolā, kurā strādās labi atalgoti skolotāji, kāda būs medicīnas aprūpe jaunajos novados, kādi atvieglojumi būs uzņēmējiem, lai tie savu biznesu attīstītu reģionos, ne tikai pierīgā. Protams, pārmaiņas ir vajadzīgas, bet tās izdodas, ja tās virza pozitīva rezultāta perspektīva. Ja redzam, ka būs labāk, ātrāk, ērtāk, ka iedzīvotāji un uzņēmēji būs ieguvēji. Ka novados gribēs atgriezties mūsu bērni un mazbērni, ka valsts un pašvaldības kopā iedos šo perspektīvas sajūtu jaunajiem. Tādiem jābūt reformas uzstādījumiem. Tomēr es negribu pievienoties tam ļaužu pulciņam, kas visā vaino valdību un sauc Latviju par neizdevušos valsti! Bieži vien arī pati sabiedrība ir kūtra, neuzņemas atbildību, baidās uzdrošināties, jo vieglāk ir kritizēt tos, kuri dara! Mana pārliecība: ja kritizē, tad ņem un izdari labāk!
Tāpēc vēlreiz saku: daudz varam un varēsim izdarīt, ja apzināsimies, ka visi esam Līvānu novada patrioti! Degam par savu novadu! Esam gatavi strādāt un strādāt vēl gudrāk, lai kopējais rezultāts priecētu mūs visus.
Attīstības formula nav stāvēšana katram savā žoga pusē, kritizējot tos otrus un sadalot teritoriju “manā un tavā”. Attīstības atslēga ir kopīgā sadarbībā, kad visi esam vienā pagalmā, apņēmīgi sadarboties un kopā būt labākie! Jā! Kāpēc gan mēs – Līvānu novads nevarētu būt labākie! Savā Latgalē! Savā Latvijā! Balsojumā par “airBaltic” lidmašīnu taču pierādījām, ka esam mīlētākā pilsēta Latgalē, jo vienīgie no visas Latgales ieguvām lidmašīnu ar savas pilsētas nosaukumu! Varbūt mēs neesam pati lielākā un bagātākā pašvaldība, bet mums ir drosme un apņēmība!
Aicinu visus izvirzīt mērķus un tiekties uz tiem, lai varam ar gandarījumu teikt: “Es esmu laimīgs dzīvot un strādāt labākajā novadā – Līvānu novadā! Uzņēmējdarbības un moderno tehnoloģiju novadā ar pievilcīgu vidi ģimenes labsajūtai!”