Ginta Kraukle,
Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece
Strauji iesācies jauns gads, ir februāris un esam jau pavasara gaidās. Mēdz teikt, ka cāļus skaita rudenī, bet Latvijā šis pavasaris solās būt īsts cāļu perēšanas laiks. Jautājums tikai, vai tas, kas izperēts, būs arī dzīvotspējīgs? Beidzot ir apstiprināta valdība. Jaunie nozaru ministri vai ik dienu nāk klajā ar paziņojumiem. Tikai tauta jo dienas, jo saprot, ka priekšvēlēšanu solījumi tādi krāsaini ziepju burbuļi vien bijuši. Tie plīst un plīst viens pēc otra…
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) jau paziņojis, ka mediķiem nevarēs samaksāt solīto un arī skolotājiem algas pielikuma nebūs. Tas nekas, ka algu palielināšanas grafiks ir nostiprināts kā norma Izglītības likumā. Ziņa par skolotāju algām tikai starp citu pavīdēja ziņu virsrakstos un tūlīt arī tika prasmīgi nobīdīta malā, lai “tautu netracinātu”. Tā vietā žurnālistiem tika pamesta jauna “problēma” – medijiem samazināsim finansējumu! Protams, ka citas tēmas tad vairs nav svarīgas, jo katram savs krekls tuvāks – medijus apdraud, un žurnālisti par to tik vien arī raksta! Kādas vairs tur skolotāju algas?
Lai tautai acis aizmālētu un tā nedomātu par īstām problēmām, jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaļi paziņo, ka jāapkaro divas lielākās tautas sērgas: OIK (kas, protams, ir pareizi – šai sērgai jādara gals) un …. pašvaldību avīzes!!! Tad nu gribas iesaukties: “Zeme atveries!” Ja amatpersona, kurai jāpārrauga valsts ekonomiskā attīstība, kā lielāko draudu ekonomikai saskata pašvaldību avīzes, tad stipri jāšaubās par šādu amatpersonu spēju vadīt attīstības virzienā tik būtisku jomu kā valsts ekonomika.
Lai manas domas raksturo citāts no R.Nemiro teiktā: "Domāju, ka pašvaldību avīzes varētu būt plānas, varbūt melnbaltas un tikai informatīvas – izsoles, saistošo noteikumu spēkā stāšanās, izmaiņas nolikumos, noteikumos, paziņojumi par teritorijas plānojuma apspriešanu, laulības un bēres." Lasot tādus tekstus ir skaidrs, cik “augstu” valsts vara vērtē tautu. Vai tiešām tagad mums no augšas norādīs, ko mums lasīt un ka mums neko vairāk par “nolikumiem, laulībām un bērēm” arī nevajag. Cienījamais ministrs diemžēl nav papūlējies iepazīties, ka Latgales pašvaldībās avīzes līdzekļu taupības nolūkos jau sen ir gan melnbaltas, gan plānas. To jau arī ministrs nezin, ka cilvēkiem Latvijas reģionos sava novada avīzīte ir vienīgā lasāmviela, kur uzzināt, kas notiek apkaimē, jo avīzēm un žurnāliem naudas pēc zāļu iegādes un rēķinu apmaksas pāri nepaliek. Un arī to valdība nezin, ka daudzi Latvijas cilvēki joprojām nelasa ziņas internetā, jo viņi vienkārši neprot rīkoties ar datoru sava cienījamā vecuma dēļ. Un arī viedtālruņi viņiem nav – viņu sastrādātajām rokām parasti ir tie telefoni ar podziņām.
Manī pārdomas raisa arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam uzmetums, ko šobrīd sāk apspriest Latvijas reģionos. Tas nav mazsvarīgs dokuments, ceļvedis valsts izaugsmei un mūsu sabiedrības stratēģisko vērtību un mērķu rokasgrāmata. Patiesībā tam jābūt biznesa plānam valsts attīstībai. Bet vai tā ir? NA plānā definētās prioritātes: Materiālā labklājība/Dzīves vide/Dzīvildze/Zināšanas, prasmes/Mājoklis/Kultūra, atpūta/Fiziskā drošība/Piederības apziņa valstij. Diemžēl neviena vārda par vērtībām, uz kā balstīsim savu valsti. Tā vietā gribam tikai atpūtu, kultūru un labu mājokli. Neviena vārda par valsts līdzsvarotu reģionālo attīstību un uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentiem attālajos reģionos. Neviena vārda par simtiem tūkstošu tautiešu atgriešanos dzimtenē un sava ekonomiskā potenciāla ieguldījumu mūsu valsts ekonomikā. Vai tad mums ir vajadzīga tikai Rīga? Pret šādu skatījumu jau iebildušas vairākas organizācijas, uzsverot, ka nepārdomāti akcenti nacionālajā attīstības plānā vēlāk var atsaukties uz valsts investīciju atbalstu tautsaimniecībai reģionos.
Atkal nāk prātā ķecerīgas domas: varbūt tā bija iecerēts, lai Latvijas reģioni izmirst ātrāk un izbrauc, kas vēl palikuši. Mudinu jūs būt kritiskiem, kad jums stāsta, cik neefektīvi ir atbalstīt valsts līdzsvarotu attīstību, jo reģionos ir sliktas skolas, vāji uzņēmumi un Latgalē jau vispār visi brauc zirga ratos ar gumijas riepām. Būsi kritiski domājoši!
To, ka reģioni ir dzīvotspējīgi, apliecina jaunākie LURSOFT dati par vērtīgākajiem uzņēmumiem valstī 2018.gadā. Citāts no LURSOFT publikācijas: “Neskatoties uz apstākli, ka Rīgā koncentrēti Latvijas TOP 10 vērtīgākie uzņēmumi, tieši galvaspilsētas un tās apkārtnes uzņēmumiem pērn reģistrēts zemākais vidējais novērtējums. Vēl zemāka vidējā vērtība nekā Rīgā, ir tikai Pierīgas uzņēmumiem. Dati atklāj, ka Pierīgas reģions ir vienīgais, kuru uzņēmumu vidējā vērtība ir bijusi zem 10 000 euro. (..) Uzņēmumu vidējā vērtība gada laikā augusi visos reģionos, un visstraujākais pieaugums bijis Latgalē – pētījuma ietvaros analizēto uzņēmumu vidējais novērtējums gada laikā pieaudzis par 60,24%” Avots: www.blog.lursoft.lv
Latgales reģionā TOP 10 spēcīgāko ražošanas flagmaņu vidū trešajā vietā ierindojas Līvānu augsto tehnoloģiju uzņēmums “Light Guide Optics International” (42,93 milj.EUR), kas nodarbojas ar šķiedras optikas instrumentāriju ražošanu eksportam.
Līvānu novads ar saviem ražošanas uzņēmumiem pozicionējies arī kā līderis Latgalē tieši preču eksporta jomā. LUMINOR pētījums par novadu ekonomiskās attīstības potenciālu liecina, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) uz vienu iedzīvotāju (kas liecina par veiksmīgu attīstību un augstu atalgojuma līmeni eksporta uzņēmumos) vislielākās ir tieši Līvānos. Un starp novadiem ar vislielāko eksporta pieaugumu valstī Līvānu novads ierindojas augstajā 8.vietā. Avots: https://luminor.lv/lv/petniecibas/luminor-petijums-atklaj-latvijas-ekonomiskos-kontrastus-jauna-gaisma
Arī analizējot Līvānu novada pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus pēdējo 4 gadu laikā, redzam, ka IIN ieņēmumu apjoms ir pieaudzis par aptuveni 20%. Tas noticis ekonomiskās attīstības rezultātā, neskatoties uz to, ka demogrāfiskā līkne joprojām ir ar mīnusa zīmi.
Tas ļauj arī pašvaldībai, realizējot investīciju projektus, ieguldīt līdzekļus novada dzīves līmeņa celšanā – ielu infrastruktūras, ūdenssaimniecības un citu jomu sakārtošanā. Arī baseina izbūvē, kas patiesībā mūsdienās jau vairs nav nekāda ekstra, bet normāla iespēja atgūt darbaspējas un veselību pēc garas darba dienas un pabūt kopā ar ģimeni. Mūsu iedzīvotāji to ir pelnījuši! Diemžēl valsts un pašvaldību izpratne par to bieži atšķiras, jo nebūt ne viegli pašvaldībai ir nācies aizstāvēt ideju, ka cilvēki reģionos ir pelnījuši peldbaseinu, labu izglītību, normālu satiksmi, ceļus un slimnīcas. Tā ir nepārtraukta cīņa.
Kad kārtējais ministrs nāks klajā ar jaunu paziņojumu, atcerēsimies, ka reģionos netaisa politiku, bet dara saimnieciskas lietas: gan uzņēmēji, gan pašvaldība. Un cilvēki uzticas savām vietējām pašvaldībām. Eirobarometra pētījums atklāj, ka 2018.gada nogalē iedzīvotāju uzticība pašvaldībām ir pieaugusi. Visvairāk cilvēki uzticas valsts bruņotajiem spēkiem (66%), radio (62%), valsts policijai (62%), televīzijai (58%), pašvaldībām (51%).
Šobrīd ir atklāts jautājums par to, kā Līvānu novads ierakstīsies jaunajā Latvijas administratīvi teritoriālās reformas kartē. Mēs, Līvānu novads, esam sevi pierādījuši un izdarījuši labu mājasdarbu kopā ar mūsu biznesa uzņēmumiem, lai būtu spēcīgi un pastāvētu paši savās robežās. Protams, viegli nebūs! Arī tā ir cīņa, kas šobrīd sagaida mūsu pašvaldību un deputātus ar domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu priekšgalā. Pirmās sarunas ar jauno VARAM ministru Juri Pūci (“Attīstībai/ Par!”) jau aizvadītas, un šābrīža ieskatā “optimālais līmenis būtu virzīties uz attīstības centru sistēmu, kas būtu "21+9" modelis”. Par notikumu gaitu noteikti jūs informēsim, jo tā ir mūsu kopīgā nākotne, kuru veidojam šodien.