Aktualitātes

/images/news/large/130.jpg

28.11.2011

Līvānu mērs: valsts finansējums ceļu uzturēšanai nedrīkst samazināties

"Lai veicinātu administratīvi teritoriālo reformu, valdība un Saeima pirms vairākiem gadiem bija solījušas divu triju gadu laikā piešķirt līdzekļus, lai noasfaltētu ceļus no pagastu pārvaldēm līdz novadu centriem. Vēl 2009.gadā šīm vajadzībām bija paredzēts 31 miljons latu. Budžeta samazināšanas rezultātā šī nauda tika noņemta. Šīm vajadzībām līdzekļi nav piešķirti arī nākamajos gados," stāsta Vaivods.

 

2008.gadā ceļu remontiem un uzturēšanai Līvānu novada pašvaldībai no valsts budžeta bija piešķirti 400 000 latu, bet šogad šī summa ir vien 130 000 latu, un nākamgad to plānots vēl vairāk samazināt. "Tas ir neprāts. Agrāk mēs gadā varējām sakārtot vismaz vienu ceļa posmu, taču tagad līdzekļu pietrūkst pat to uzturēšanai. Lai nodrošinātu kaut cik normālu ceļu uzturēšanu, pašvaldība jau patlaban no sava budžeta piešķir šīm vajadzībām papildu līdzekļus, kas pusotru reizi pārsniedz valsts finansējumu," saka Līvānu mērs.

 

Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka pastāvīgi pieaug sociālā spriedze un pašvaldībai nākas palielināt izdevumus sociālajām vajadzībām. 2008.gadā Līvānu novada pašvaldības sociālais budžets bija 240 000 latu, savukārt šogad - jau 480 000 latu.

 

"Mēs nevaram pavisam neremontēt ceļus, pretējā gadījumā bremzēsies visa novada ekonomiskā izaugsme, kā arī sagaidāmi tiesu darbi. Iedzīvotāji un žurnālisti jau tagad pārmet, ka ceļi tiek remontēti nepietiekami, un viņiem ir taisnība. Būtu pašvaldībai nepieciešamais finansējums, tā visus ceļus savestu kārtībā dažos gados. Bet tā nākas knapināties un, lai rastu līdzekļus kaut minimāliem ceļu remontiem, nākas samazināt finansējumu izglītības un citām pašvaldības budžeta iestādēm, samazināt strādājošo darba algas," sūrojas Vaivods.

 

Vissliktākajā stāvoklī patlaban ir otrās kategorijas ceļi, kuru remontiem pēdējo 20 gadu laikā valsts faktiski nav piešķīrusi līdzekļus. Ir ceļi, kuri nav asfaltēti gadus 40, lielai daļai grants ceļu segums savu ir faktiski nokalpojis, tie ir kļuvuši putekļaini un uz tiem izveidojušās lielas bedres, kas kļuvušas par iemeslu ne vienai vien avārijai, tai skaitā arī ar letālu iznākumu. Negatīvi ceļu stāvokli ietekmē arī smagie baļķu vedēji.

 

Līdzekļu trūkuma dēļ ziemā otrās kategorijas ceļi praktiski netiek kaisīti, bet arī pa šiem ceļiem bērniem ir jātiek skolā un vecākiem uz darbu. Pa šiem ceļiem nākas pārvietoties arī operatīvo dienestu transportam.

 

Ceļi, ietves un pagalmi ir viens no svarīgākajiem infrastruktūras veidiem. Ceļu sliktā stāvokļa dēļ nopietni cieš cilvēki, kam pārvietojoties nākas tērēt ceļā daudz vairāk laika, nekā tas būtu nepieciešams. Būtiski pieaug transporta remonta izmaksas, bremzējas arī reģiona ekonomiskā izaugsme kopumā.

 

Ja jau tuvākajā laikā nekas netiks darīts lietas labā, šiem ceļiem draud pilnīga sabrukšana un tad to atjaunošanai būs nepieciešami daudz lielāki līdzekļi, brīdina Līvānu novada priekšsēdētājs.

 

Kā alternatīvu finansējuma samazināšanai ceļu remontiem Līvānu mērs piedāvāja nodot pašvaldībām Labklājības ministrijas funkcijas ar visu tām paredzēto finansējumu, sakot, ka valstij būtu vairāk jāuzticas pašvaldībām, jo tās labāk pārzina situāciju uz vietas un var racionālāk izmantot līdzekļus: "Lai valsts nodarbojas ar savām lietām, pašvaldības nodarbosies ar savām."

 

Ivars Soikāns LETA