Izglītība

/images/news/large/385.jpg

16.03.2012

Radošās domāšanas stundas un uzņēmējdarbības kompetenču attīstība Līvānu 1.vidusskolā

            Kas ir radošā domāšana? Saknes meklējamas Edvarda de Bono izdomātajā „sešu cepuru sistēmā.” E. de Bono uzskata, ka domāšanas process ir ļoti juceklīgs, jo vienlaikus cilvēku prātā valda gan emocijas, gan loģika, gan informācija, gan jūtas, gan risinājuma meklējumi. Tāpēc zinātnieks piedāvā domāšanas procesu sadalīt 6 kategorijās, katrai piešķirot īpašu krāsu. Kāpēc tiek izvēlēta cepures metafora? Cepure ir galvassega, to var viegli uzlikt un nomainīt. Cepuru maiņa simbolizē domāšanas procesa maiņu.

            Uzliekot sešas domāšanas cepures, centīšos kopā ar septīto klašu skolēniem mazliet pavērt priekškaru tam procesam, kā mums veicās ne tikai radošās domāšanas stundās, bet arī tam, kā šo jauno metodi septīto klašu skolēni pielietoja projektu nedēļā, gatavojot projektu karjeras izglītībā par tematu „Pareiza profesijas izvēle un plānošana pēc de Bono” sešu cepuru metodes.”

            Izveidojām piecas skolēnu darba grupas un, uzliekot galvā zilo cepuri, izvirzījām problēmu : Vai es varu un gribu apgūt šo profesiju? Zilā cepure vada un izvērtē domāšanas procesu.

            Lai uzzinātu ko jaunu par profesijām, pieprasījumu darba tirgū, noskaidrot jēdzienus, kas ir „ karjeras izglītība”, „klients”, „darba devējs” un citus jautājumus, skolēni uzlika galvā balto cepuri (faktu, teorētiskā pamatojuma cepure) un devāmies pie Līvānu novada un pilsētas uzņēmējiem.

            Par bibliotekāra profesiju uzzinājām, apmeklējot Jaunsilavu bibliotēku. Vadītāja Ligita Iesalniece laipni atbildēja uz skolēnu jautājumiem. Ar datordizaina profesiju skolēnus iepazīstināja uzņēmējs R.Vindulis. Lai iepazītos ar galdnieka profesiju, zēni apmeklēja mācību darbnīcu „Jaunsilavas”, vēl cita zēnu grupa laipni tika sagaidīta uzņēmumā „Latvijas Valsts meži”, kur uzņēmuma direktors A.Breidaks skolēniem prezentēja uzņēmuma darbību, iespējas, kādas profesijas nepieciešamas, lai strādātu uzņēmumā.

            Meitenēm interesēja pārdevēja profesija, BIO produkti, tāpēc meitenes apmeklēja uzņēmējas M.Kārkles vadīto uzņēmumu „Zaļais jumts” un vadītājas stāstījumā klausījās ar lielu interesi.

            Ieguvām ļoti daudz jauna, iegūto informāciju apkopojām, vērtējām, gatavojām prezentāciju pēc zinātnieka de Bono” sešu cepuru” metodes.

            Uzliekot melno cepuri, atbildējām uz jautājumu: „Kas te nav kārtībā?” Vērtējām izvirzīto ideju kritiski. Piemēram, kāpēc produkcijai nav pieprasījuma tirgū u.c. Melno cepuri skolēni izmantoja arī, lai izteiktu savu viedokli, piemēram, veicot pašvērtējumu „Top 5”.

            Sarkanā cepure ir saistīta ar emocijām. Emocijas bija gan pozitīvas, gan negatīvas, gan prieks, satraukums, bailes un dusmas. Sarkanā domāšanas cepure palīdz atbrīvoties no dažādām emocijām. Emocijas par visu dzirdēto, izdzīvoto bija visdažādākās.

            Dzeltenā cepure (saistīta ar optimismu un pozitīvu domāšanu). Jāsaka, ka, runājot par profesijām, šī domāšanas cepure tika pielietota visbiežāk, jo skolēni neslēpa savu pozitīvismu, runājot par profesijām. Tā ir sava veida uzdrīkstēšanās, ka arī jaunu ideju meklējumi. Skolēni sagatavoja uzņēmumu reklāmas, kolāžas un jaunus risinājumus uzņēmumu darbībai.

            Zaļā cepure (saistīta ar radošumu un jaunām idejām). Skolēniem bija iespēja meklēt jaunus risinājumus izvirzītajai problēmai, skolēni veidoja alternatīvus risinājumus dažādām lietām, kas būtu uzlabojamas uzņēmumā, kuru apmeklēja. Skolēni izmantoja arī spēles, uzdeva jautājumus par karjeras izglītību.

            Zilā cepure ir arī secinājumu, kopsavilkuma cepure. Skolēni kļuva par īstiem radošo cepuru meistariem, iemācījās,kā cepures pielietot domāšanas procesā mācību stundās, kā arī projektu nedēļā veicot plašāku izpētes darbu, prasmi katru cepuri pielietot dažādās dzīves situācijās. Iemācījās saprasties ar klasesbiedriem.

            Jāsecina, ka šī metode attīsta skolēnu domāšanu, diskusijas prasmi, iegūto informāciju apkopot, risināt problēmsituācijas, pilnveidot sadarbības prasmes.

            Uzskatu, ka skolēni uzzināja un ieguva daudz jaunu ideju, iepazinās ar Līvānu uzņēmējiem, aizdomājās par savas profesijas izvēli ne tikai projektu nedēļā, bet visa mācību gada garumā.

            Liels paldies Līvānu uzņēmējiem, kuri mūs labprāt uzņēma un sniedza plašu informāciju, prezentācijas par uzņēma struktūru, darbību. Paldies sakām: A. Breidakam, L.Iesalniecei, Ostrovskim, M.Kārklei, R.Vindulim.

            Paldies septīto klašu audzinātājām M.Raginskai, T.Poļakovai par palīdzību projekta sagatavošanā un prezentēšanā, skolas bibliotekārei S.Siliņai, kā arī skolas direktorei Maijai-Dzintrai Skudrei par atzinīgi novērtēto skolēnu prasmi radoši domāt, veiksmīgi sagatavoto projekta prezentāciju pēc zinātnieka E.de Bono metodes, kā arī veikto izpētes darbu sadarbībā ar Līvānu pilsētas uzņēmumu vadītājiem.

            Protams, šis ir pirmais meklējumu un atradumu mācību gads. Vēl jāpārdomā gan kļūdas (uzliekot melno domāšanas cepuri), gan jāpriecājas par veiksmēm (dzeltenā domāšanas cepure). Paldies septīto klašu skolēniem par radošumu, par spēju pieņemt nezināmo!

 

 

Autore: Līvānu 1.vidusskolas skolotāja Ārija Baltmane