Visas ziņas

/images/news/large/5819.jpg

15.01.2019

Elgas Skrebeles gleznu izstāde Līvānu bibliotēkā

Iveta Švirkste,

Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Bibliogrāfijas nodaļas vadītāja

 

Vēl visu janvāra mēnesi Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Straumes zālē ir skatāma līvānietes, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vizuālās mākslas skolotājas Elgas Skrebeles gleznu izstāde Divpadsmit. Izstādē aplūkojamas 12 eļļas tehnikā gleznotas ainavas, kuras tapušas aptuveni 4 gadu laikā un kopā veido vienu noslēgtu tēmu – gadu. Katram gada mēnesim veltīta viena ainava. Acīgs vērotājs, iespējams, saskatīs kādas pazīstamas Līvānu novada vai tālākas apkārtnes ainas, tvertas dažādu gadalaiku krāsu, formu un ritmu maiņā, tomēr darbi kopumā uztverami kā vispārināti mūsu zemes mirkļi gadalaiku plūdumā.

 

Pati izstādes autore stāsta: “Izstāde Divpadsmit ir atzīšanās mīlestībā manai Latvijai. Tā ir arī kā pateicības veltījums manam tēvam, kurš kopš bērnības man ir mācījis saskatīt skaistumu līdzās. Darba ikdiena mani vairāk saista ar kaimiņu pilsētu Jēkabpili, kur jau vairāk kā 20 gadus ar saviem skolēniem pētu, atklāju, radu un rādu skaisto un reizēm tik pretrunīgo mākslas pasauli. Tomēr ar ģimeni dzīvoju Līvānu novadā, turpinu kopt un uzturēt vecvecāku mājas Jersikas pagasta Vucenos. Skats uz kaimiņmāju pirtiņu rudenīgā dienā, novembra migla pār Vucenu laukiem, pirmais sniegs Dzirnavkalnā vai kāds sarmots rīts „Ušču” māju bērzos ir bijis iemesls, lai apstātos, tvertu otu un krāsas, un vēlreiz apliecinātu: skaistākais ir mums tepat, līdzās, tikai jāiemācās to pamanīt un novērtēt.”

 

Izstāde aizved nelielā, priecīgā ceļojumā pa gadalaikiem. Mākslinieces eļļas tehnikā gleznotās ainavas aicina ieskatīties dabas norisēs, kas mainās gadalaikos, laika apstākļos, un smelties iedvesmu ikdienai. Elga glezno klasiski, reālistiski attēlojot formu un krāsu bagātību, maigas krāsu pārejas. Daba iedvesmo un priecē mākslinieci, un ar saviem darbiem viņa ļauj arī ikvienam no mums priecāties par šo skaistumu. Gleznās redzams, kā mainās koku zaļums pavasarī, kā vasaras ziedus nomaina briestoši labības lauki un pamazām rudens iekrāso kokus un krūmus, visbeidzot ziema apsedz visu ar baltu sniegu.

 

Klusums, miers un apcerīgums pārņem aplūkojot šos darbus, jo ir uzgleznots skaistums, kas valda ap mums, gan tad, kad ārā ir tumšs rudens, gan ziema vai ļoti agrs pavasaris, kad dzīvē trūkst krāsu un pasaule šķiet pelēka.

 

Par to liecina arī ieraksti izstādes atsauksmju grāmatā: ''Skaistās gleznas izstaro mieru, klusumu un gaišumu rudenīgi drēgnajā laikā'', “Baudījums no sirds! Varētu skatīties vēl un vēl!”, “Dvēsele gavilē par tādu burvīgu talantu!”, “Paldies, par šo skaistumu!”